Jaundzimušais naktīs neguļ

Jau mammas vēderā, aptuveni no 36. grūtniecības nedēļas, mazulis pārslēdzas starp miegu, sapņošanu un nomodu. Norādes par to, vai ārā ir diena vai nakts, viņš tur galvenokārt saņem no tevis: miega hormons melatonīns, ko tavs ķermenis ražo naktī, caur placentu nonāk arī pie viņa. Iekšējais pulkstenis smadzenēs — mazs ķermeņa diennakts ritmu vadības centrs — ir izveidots jau pirms dzimšanas. Taču pats par sevi tas vēl nestrādā.

Pēc dzimšanas šis ceļš pazūd, un pēkšņi ritmu galvenokārt nosaka izsalkums. Pirmajās nedēļās tavs mazulis kopā diennaktī guļ apmēram 14 līdz 18 stundas — bet posmos, kas ilgst aptuveni no pusstundas līdz trim stundām, sadalīti pa dienu un nakti. Starplaikos viņš mostas, jo jāēd, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai mēness. Tavam mazulim 2.00 naktī ir vienkārši laiks nākamajai ēdienreizei.

Arī melatonīnu, kas vakarā dara miegainu tevi, tavs mazulis vēl neražo pats dienas un nakts ritmā. Pētnieki atklāja, ka laikā pirms 9.–12. dzīves nedēļas laikā dzimušiem mazuļiem gandrīz nebija pazīmju par šādu ritmu. Arī citi diennakts ritmi, piemēram, miega un nomoda maiņa un citu hormonu izdale, parasti kļūst skaidrāki tikai pēc otrā dzīves mēneša. Rupji orientējoties: no apmēram 4–6 nedēļām miegs pamazām kļūst regulārāks. No apmēram 8–12 nedēļām diena un nakts atšķiras skaidrāk, un sāk darboties paša melatonīna izdale. No apmēram 10 nedēļām daudziem mazuļiem garākais miega posms kļūst jūtami ilgāks, bet 3–6 mēnešu vecumā dienas–nakts ritms nostiprinās. Tāpēc tumsa tavam mazulim vēl neiedarbojas tāpat kā uz tevi.

Vai tas nozīmē, ka līdz tam vari tikai gaidīt? Nē. Iekšējais pulkstenis mācās no signāliem, un spēcīgākais no tiem ir gaisma. Pētījumā ar 4 līdz 12 nedēļas veciem mazuļiem viņu aktivitātes ritms 12 nedēļu vecumā jau manāmi pielāgojās gaismai, ko viņi saņēma dienas laikā. Neatkarīgi no tā tas jau no 4. nedēļas bija saistīts ar viņu māšu dienas ritmu. Citā pētījumā ar 6 līdz 12 nedēļas veciem mazuļiem konstatēja: tie, kuri lielāku sava miega daļu gulēja naktī, agrā pēcpusdienā bija saņēmuši vairāk gaismas. Tas vēl nepierāda cēloni un sekas, bet ir iedrošinoša norāde. Gaišas, rosīgas dienas un tumšas, mierīgas naktis ir valoda, ko saprot tava mazuļa iekšējais pulkstenis.

Ja tavs mazulis pasaulē nāca priekšlaikus, tam parasti vajag mazliet vairāk laika. Vienā pētījumā melatonīna ritms mazuļiem, kuri bija dzimuši vidēji apmēram 7 nedēļas pirms termiņa, sākās apmēram 9 nedēļas vēlāk nekā laikā dzimušiem bērniem. Tāpēc orientējies pēc koriģētā vecuma — t. i., laika kopš paredzētā dzimšanas datuma.

Daži mazuļi sākumā ritmā it kā apgriežas otrādi. Dienā viņi guļ ilgi un dziļi — ratiņos, uz rokām, ciemojoties pie vecvecākiem. Vakarā viņi kļūst mundri un, piemēram, tieši starp 23.00 un 3.00 ir visvairāk nomodā. Tā nav rakstura iezīme un nav audzināšanas kļūda, bet gan sekas tam, ka iekšējais pulkstenis vēl nestrādā pats. Parasti tas pāriet, tiklīdz tas nobriest — bieži ap 8. nedēļu.

Dienas un nakts sajukumu nevar izbeigt ar vienu pogas spiedienu, taču to var maigi saīsināt. Svarīgākais „sviras punkts” pirmajās nedēļās ir ēdienreizes. Līdz tavs mazulis atkal sasniedzis savu dzimšanas svaru un labi pieņemas svarā — parasti tas notiek apmēram pēc 10–14 dienām — ieteikums ir dienā piedāvāt padzerties vēlākais apmēram 3 stundas pēc iepriekšējās ēdienreizes sākuma un vajadzības gadījumā viņu maigi pamodināt. 4 stundas ir galējā robeža, nevis orientieris. Tā ēdienreizes un nomoda laiki vairāk pārvietojas uz dienu, un naktij to jānes mazāk.

Maigi pamodināt bieži palīdz šādi: atver guļammaisu, nomaini svaigu autiņbiksīti, pasaki dažus vārdus, turi mazuli stāvus vai pamasē viņa pēdiņas. Dažreiz vajag divus vai trīs mēģinājumus. Mērķis nav turēt mazuli ilgi nomodā, bet gan panākt, lai dienā būtu par dažām ēdienreizēm vairāk.

Tas, kas nepalīdz: mākslīgi turēt mazuli nomodā dienā, lai viņš naktī būtu miegaināks. Pārgurušiem mazuļiem bieži pat ir grūtāk aizmigt — arī naktī. Tātad pamatlikums ir šāds: pamodināt, lai paēstu, — jā; turēt nomodā pāri viņa spēkiem — nē.

Pats saprotamākais iemesls, kāpēc jaundzimušais naktī mostas, ir izsalkums. Sākumā viņa kuņģītī ietilpst pavisam maz: pirmajā dienā vienā ēdienreizē tie bieži ir tikai apmēram 2–10 ml, un tikai ap trešo vai ceturto dienu — apmēram 30–60 ml. Tas attiecas arī uz pudelīti — vadies pēc mazuļa sāta pazīmēm, nevis pēc iedaļām. Turklāt krūts pienu mazulis sagremo ātrāk nekā zīdaiņu maisījumu no pudelītes. Tāpēc ar krūti baroti mazuļi pirmajā mēnesī parasti ēd ik pēc 1½–3 stundām, bet ar pudelīti baroti mazuļi — parasti ik pēc 2–4 stundām; abos gadījumos skaitot no vienas ēdienreizes sākuma līdz nākamās sākumam, un tas ir orientieris, nevis stingrs grafiks. Kopā tās parasti ir 8–12 ēdienreizes 24 stundās, un dažas no tām neizbēgami iekrīt naktī.

Tātad nakts ēdienreizes šajā vecumā nav problēma, kas tev jāatrisina, bet gan daļa no plāna. Līdz apmēram 6 mēnešu vecumam ir normāli, ka tavs mazulis naktī vismaz vienu reizi mostas padzerties, bet daudziem, īpaši zīdītiem mazuļiem, tas turpinās arī ievērojami ilgāk. Pirmajās dienās pat ir otrādi: līdz tavs mazulis atkal sasniedzis savu dzimšanas svaru, naktī viņam nevajadzētu palikt bez ēdienreizes ilgāk par apmēram 4 stundām. Ja viņš nepamostas pats, tu viņu maigi modini.

Daudzi mazuļi vakarā un nakts pirmajā pusē ēd īpaši bieži, dažkārt gandrīz katru stundu vienu pēc otras. Šāda tā sauktā barošana sērijās ir normāla un neliecina, ka tava piena nepietiek. Vai mazulis saņem pietiekami, vari redzēt pēc citām lietām: vismaz 6 slapjas autiņbiksītes dienā no apmēram 5. dzīves dienas un laba svara pieauguma. Arī periodi, kad tavs mazulis 2–3 dienas, dažreiz pat līdz nedēļai, grib ēst ievērojami biežāk nekā parasti, ir normāli. Tos bieži sauc par augšanas lēcieniem. Taču stingra kalendāra tam nav, pat ja dažos sarakstos tā šķiet.

Katra nakts ēdienreize kļūst vieglāka, ja reaģē agrīni. Izsalkums parasti par sevi ziņo, pirms mazulis sāk raudāt: viņš čāpstina, aplaiza lūpas, izbāž mēlīti, meklējoši groza galvu un atkal un atkal liek roku pie mutes. Raudāšana drīzāk ir vēla izsalkuma pazīme. Ja mazulis jau ir sevi kārtīgi iešūpojis raudāšanā, viņš bieži ir pārāk satraukts, lai labi paēstu.

Ēdot tavs mazulis bieži norij arī nedaudz gaisa. Daži mazuļi to viegli atraugā, citiem vajag palīdzību. Nav stingra noteikuma, vai atrauga labāk izdodas ēdienreizes laikā vai pēc tās, un parasti pietiek ar dažām minūtēm. Ir trīs pārbaudītas pozas:

• Pāri plecam: tava mazuļa zodiņš balstās uz tava pleca, viena roka atbalsta galvu un kaklu, otra maigi glauda vai paklapē pa muguru. Dažiem mazuļiem palīdz, ja tu tajā laikā lēnām pastaigā.

• Sēdus tev klēpī: tavs mazulis sēž taisni ar seju prom no tevis. Viena roka atbalsta krūtis un zodiņu, nespiežot uz kakla, otra pamasē muguru.

• Uz vēdera pār taviem ceļiem: tavs mazulis guļ šķērsām pār tavu klēpi, tu atbalsti viņa zodiņu un glaudi muguru.

Ja tavam mazulim ir pazīmes, ka vēderā ir gaiss — viņš raud, izliec muguru, pievelk kājiņas, savelk dūrītes — var palīdzēt maigas apļveida kustības pa muguru vai lēnas „riteņbraukšanas” kustības ar kājiņām. Daudzi mazuļi nomierinās arī tad, ja nomoda laikā guļ uz vēdera uz tava apakšdelma vai pār taviem ceļiem un tu viņam glaudi muguru. Tā ir poza tikai nomoda brīžiem tavās rokās, nekad miega pozīcija.

Tas, ka pēc ēšanas atnāk atpakaļ nedaudz piena, maziem zīdaiņiem ir bieži. Parasti šī atgrūšana sākas pirms 8. nedēļas un uzlabojas pirmā dzīves gada laikā. Palīdz, ja ēšanas laikā turi mazuli pēc iespējas vertikālāk, pa vidu ietur atraugu un pēc ēdienreizes vēl kādu laiku panēsā viņu stāvus. Gulēšanai viņš tik un tā jāliek plakani uz muguras. Pacelts gultas galvgalis, ķīļveida spilvens vai slīpas mazuļu guļvietas pret atgrūšanu nepalīdz un miegam nav drošas.

Un tad ir raudāšana, kurai, šķiet, nav skaidra iemesla. Jaundzimušie pirmajās nedēļās bieži raud 1 līdz 4 stundas dienā, visvairāk parasti vēlā pēcpusdienā un vakarā. Parasti šis apjoms pieaug līdz apmēram 6. nedēļai un pēc tam atkal samazinās. Līdz 3.–4. mēnesim lielākajai daļai tas kļūst ievērojami mazāk. Ja mazulis ilgāk nekā 3 stundas dienā raud vairāk nekā 3 dienas nedēļā, un tas turpinās ilgāk par 3 nedēļām, speciālisti runā par pārmērīgu raudāšanu. Tam nav nekāda sakara ar nepareizu vecāku rīcību. Bieži aiz tā slēpjas tas, ka mazuli pārpludina iespaidi un viņam ir grūti iemigt.

Kas tad bieži palīdz, ir mazāk, nevis vairāk: klusa, pieklusināta telpa, tavs ķermenis, vienmērīga šūpošana vai lēna staigāšana, klusa dūdošana, zīšana pie krūts vai knupīša. Ja tu zīdi, ar knupīti vislabāk nogaidi, līdz zīdīšana ir labi iegājusies, parasti pēc 3–4 nedēļām. Nervoza viena trika pēc otra izmēģināšana daudzus mazuļus padara tikai nemierīgākus. Var palīdzēt arī nēsāšana: vienā pētījumā mazuļi, kurus papildus daudz nēsāja, 6 nedēļu vecumā raudāja ievērojami mazāk, īpaši vakaros. Taču vēlākā pētījumā mazuļiem, kuri jau raudāja ļoti daudz, šis efekts neparādījās. Tātad nēsāšana nekaitē, bet tā nav brīnumlīdzeklis.

Ja jūti, ka tev beidzas pacietība, tā nav izgāšanās, bet zīme, ka tev vajag pauzi. Noliec mazuli droši uz muguras viņa gultiņā, izej uz dažām minūtēm no istabas un ieelpo, vai nodod viņu kādam citam. Nekad nekrati savu mazuli. Kratīšana var izraisīt vissmagākās traumas un pat būt letāla. Meklē atbalstu, tiklīdz jūties pārslogota, nevis tikai tad, kad raudāšana jau atbilst pārmērīgas raudāšanas kritērijiem: ģimenes ārsta praksē, pa uzticības tālruni 116111, kas bez maksas visu diennakti uzklausa arī vecākus, vai pa krīzes tālruni 116123.

Tas izklausās paradoksāli, bet ar jaundzimušo tas ir ikdienas stāsts: mazulis, kas pārāk ilgi bijis nomodā, neguļ labāk, bet bieži aizmieg grūtāk. Un jaundzimušie spēj būt nomodā tikai īsu brīdi. Sākumā tas parasti ir 35 līdz 75 minūtes, jau ieskaitot ēšanu un autiņbiksīšu maiņu. Ap 2 mēnešiem tas parasti ir 60 līdz 90 minūtes, bet 3½ mēnešos — apmēram 75 līdz 140 minūtes. Šie nomoda periodi ir praksē balstīti novērojumi, nevis medicīniska vadlīnija. Uztver tos kā aptuvenu orientieri, pārējo tev parādīs tavs mazulis: viņš novērš skatienu, stiklaini raugās tukšumā, žāvājas, sarauc pieri, savelk dūrītes, čīkst vai meklē tavu tuvumu.

Svarīgs ir ne tikai ilgums, bet arī tas, kas šajā nomoda laikā notiek. Mazulim, līdz kuram vēl pavisam nesen gaisma un skaņas nonāca tikai slāpēti, jau pilnīgi parasta diena ir pilna iespaidu: balsis, sejas, smaržas, rokas, kustība. Pēc pēcpusdienas ar daudz ciemiņiem, pastaigas pa pilnu iepirkšanās ielu vai ģimenes svētkiem dažreiz seko īpaši nemierīgs vakars. Tas nenozīmē, ka jums jāpaliek mājās. Bet palīdz, ja dienu mazliet dozē:

• Vizītes labāk plāno no rīta, nevis vēlā pēcpusdienā.

• Neļauj mazulim ceļot no vienām rokām uz otrām, ja viņš jau čīkst. Tad pietiek ar vienu pazīstamu cilvēku un klusu telpu.

• Pirms vakara ieplāno mierīgu stundu: pieklusināta gaisma, mazāk notikumu, daudz ķermeņa kontakta.

• Ved mazuli uz nākamo miegu drīzāk mazliet par agru nekā par vēlu, tiklīdz redzi pirmās noguruma pazīmes.

Daži mazuļi dienā stundām guļ uz rokām, bet savā gultiņā pamostas jau pēc divdesmit minūtēm. Aiz tā nestāv spīts. Jaundzimušais ir pilnībā atkarīgs no tā, ka kāds ir blakus, sasilda, pabaro un mierina, kad viņš par sevi dod ziņu. Tik mazu mazuli ar uzmanību izlutināt nevar. Gluži pretēji: mazuļi, kuru aicinājumiem pirmajos mēnešos atsaucas ātri, kopumā mēdz raudāt mazāk.

Naktī tas nozīmē: pirmajā dzīves gadā tavs mazulis visdrošāk guļ savā gultiņā jūsu guļamistabā. Par savu gultiņu uzskatāma gan kulbiņa, šūpulītis un redeļu gultiņa, gan piebīdāmā gultiņa, kas stingri un bez spraugas piestiprināta vecāku gultai. Tā tu esi pietiekami tuvu, lai viņu dzirdētu un ātri būtu klāt, bet viņam vienlaikus ir sava drošā vieta. Daudzi mazuļi vieglāk nomierinās, ja tava roka pēc nolikšanas vēl brīdi paliek uz viņa vēdera vai tu klusi dūdo.

Dienā tu drīksti dot tik daudz tuvuma, cik jums abiem patīk: nēsāt, samīļot, turēt ādu pie ādas. Nēsātājā vai slingā raugies, lai mazuļa seja paliktu redzama, deguns un mute būtu brīvi un galva neiegrimtu audumā. Zodiņš nedrīkst būt piespiests pie krūtīm — starpā jāpaliek vismaz viena pirksta platumam —, un viņam jābūt tik augstu un cieši pie tevis, lai tu varētu noskūpstīt viņa galviņu. Ja viņš aizmieg uz tavas krūtīm, paliec nomodā. Ja jūti, ka pati vai pats sāc snaust, ieliec viņu gultiņā.

Kā tad parādīt mazulim, kad ir diena? Nevis ar stingru plānu, bet ar daudziem maziem signāliem, kas atkārtojas katru dienu:

• Iezīmē rītu. Izvēlies aptuvenu dienas sākumu, piemēram, starp 6.00 un 8.00. Ēdienreize šajā laikā kļūst par pirmo dienas ēdienreizi: aizkari vaļā, gaisma iekšā, nost miega drēbītes un virsū dienas apģērbs, možs „Labrīt!”. Tavs mazulis vārdus vēl nesaprot, bet piedzīvo, ka katru dienu apmēram vienā laikā kaut kas kļūst citādi.

• Uzkrāj dienasgaismu. Apsēdies ar mazuli pie loga, nomoda laikus pavadiet gaišākajā istabā, ejiet pastaigā — labprāt arī agrā pēcpusdienā; ziemā, kad dienas ir īsas, izmanto katru gaišo stundu. Ārā galvenais ir ēna. Pirmajā dzīves gadā mazuļiem nevajadzētu atrasties tiešā saulē. Neapsedz ratiņus ar drānu, jo zem tās uzkrājas karstums — labāks ir saulessargs vai nojume, zem kuras gaiss var cirkulēt.

• Dienas snaudas gaišumā. Diendusas drīkst notikt viesistabā, dienasgaismā un ar pavisam parastajiem dienas trokšņiem fonā. Tev nav jāčukst, nav jāaizlaiž žalūzijas un nav jāstaigā uz pirkstgaliem. Tieši šis kontrasts palīdz mazulim atšķirt dienu no nakts. Droši viņš tik un tā guļ tikai uz muguras un uz stingras, līdzenas virsmas, piemēram, kulbiņā, ratu kulbā vai ceļojumu gultiņā — nevis uz dīvāna, barošanas spilvena, zīdaiņa ligzdiņas vai guļamkrēsliņa.

• Piepildi nomoda laiku ar dzīvi. Ja tavs mazulis ir nomodā un apmierināts, runā ar viņu, dziedi, parādi savu seju tuvumā, nēsā viņu pa māju un stāsti, ko dari. Pie tā pieder arī īsi brīži uz vēdera, nomodā un tavā uzraudzībā. Daudz laika tam nevajag — jaundzimušajam nomoda logs ātri piepildās.

• Iekļauj mazuli savā dienā. Brokastis, piekārtošana, telefona zvans, pastaiga: tavs mazulis drīkst būt līdzās. Pētnieki redz norādes, ka mazuļi jau pirmajās nedēļās orientējas arī pēc savu aprūpētāju ritma. Tātad tava pavisam parastā diena ir ritma devējs.

Nevienam no šiem punktiem nav jāizdodas perfekti. Izšķirošais ir tas, lai diena un nakts tavam mazulim būtu jūtami atšķirīgas — nevis vienā atsevišķā dienā, bet nedēļu pēc nedēļas.

Nakts ir dienas pretmets: viss, kas notiek, notiek pieklusināti. Tavs mazulis saņem to, kas viņam vajadzīgs — pienu, tīru autiņbiksīti, ja nepieciešams, un tavu tuvumu —, bet ne izklaides programmu. Tā viņš nakti pēc nakts iemācās: te nav nekā, ko palaist garām.

Daudz kas kļūst vieglāk, ja nakti sagatavo vēl pirms tās sākuma. Ierīko pie gultas nelielu nakts stūrīti:

• vāju, siltu gaismu, ko vari ieslēgt ar vienu roku un kas tikko pietiek, lai droši redzētu — nevis griestu lampu

• autiņbiksītes, mitrās salvetes vai mazgājamo drāniņu, pārtinamo paliktni un rezerves bodiju

• atraudziņas lupatiņu, kā arī glāzi ūdens un nelielu uzkodu sev — kaut ko karstu labāk nedzer, kamēr mazulis ir tev uz rokām

• ja dod pudelīti: katru vakaru svaigi uzvārītu ūdeni termosā un nomērīto pulvera daudzumu tīrā, sausā porciju trauciņā. Sajauc tikai tad, kad tavs mazulis grib dzert: nomazgā rokas, vispirms iepildi pudelītē vajadzīgo ūdens daudzumu, tikai pēc tam pievieno pulveri. Ja dara otrādi, piens kļūst pārāk koncentrēts, un tas noslogo mazuļa šķidruma līdzsvaru. Gatavu maisījumu nesildi ilgstoši un pārpalikumus neglabā vēlākam laikam.

Kad tavs mazulis par sevi dod ziņu, nakts var izskatīties šādi:

1. 1

   Īsi paklausies. Ne katrs rūciens vai raustīšanās nozīmē, ka tavs mazulis ir pamodies — vieglā, aktīvā miegā abas lietas ir normālas. Runa ir par dažām sekundēm līdz vienai vai divām minūtēm. Ja skaņas kļūst prasīgākas vai viņš rāda izsalkuma pazīmes, ej pie viņa uzreiz, pirms viņš sevi iešūpo stiprā raudāšanā.

2. 2

   Atstāj gaismu izslēgtu. Pietiek ar naktslampiņu. Nogriez zemāk arī telefona spilgtumu vai vispār to neņem rokā. Spilgta gaisma saka: ir diena.

3. 3

   Baro mierīgi. Maz vārdu, klusa balss, nekādu rotaļu. Pasmaidīt, protams, drīkst, bet lielo programmu ar dziesmām un grimasiem atstāj rītam.

4. 4

   Īsa atrauga. Parasti pietiek ar 1–2 minūtēm vertikāli.

5. 5

   Autiņbiksīti maini tikai tad, ja vajag. Ja ir kaka, ļoti pilna autiņbiksīte vai sakairināta āda — jā, citādi labāk ne. Ja maini, tad ātri, puskrēslā un ar siltām rokām — un uz gultas vai pārtinamās virsmas vienmēr viena roka paliek pie tava mazuļa.

6. 6

   Atpakaļ savā gultiņā. Uz muguras, guļammaisā — un tu pati vai pats arī atkal apgulies.

Un ja tavs mazulis 2.30 ir paēdis, sauss un pilnīgi možs? Tad tik un tā paliek nakts. Paliec aptumšotajā guļamistabā, turi viņu rokās vai noliec savā gultiņā un paliec blakus, klusi dūdo. Nekāds televizors, nekādas viesistabas gaismas, nekādu rotaļu. Tas var šķist kā izmests laiks, bet tieši tāda ir ziņa, kurai jānonāk līdz mazulim. Ja viņš atkal rāda izsalkuma pazīmes, piedāvā padzerties. Kad plakstiņi kļūst smagi, noliec viņu gulēt.

Un padomā arī par sevi: ja esat divi, sadaliet naktis tā, lai katrs no jums varētu vienu garāku posmu pagulēt bez pārtraukuma.

Rituāli mazulim ir kā ceļa zīmes. Bērnu ārstu profesionālās biedrības iesaka nakti apzināti veidot citādu nekā dienu, jo pēc atkārtojošiem rituāliem mazulis var atpazīt, ka ir pienācis miega laiks. To vari sākt jau pirmajās nedēļās. Vecāku aptaujā par ļoti maziem zīdaiņiem vecumā no 1 līdz 15 nedēļām mazuļi ar vakara rituālu naktī gulēja garākos posmos un naktīs bija nomodā īsāku laiku. Arī viņu vecāku miegs tika traucēts mazāk. Tas nepierāda, ka atšķirību rada tikai rituāls, bet liek domāt, ka to ir vērts vienkārši izmēģināt.

Stingrs laiks tam vēl nav vajadzīgs. Pirmajās nedēļās daudziem mazuļiem vēl nav skaidri saskatāma gulētiešanas laika. Tāpēc piesaisti rituālu brīdim, kas tāpat atkārtojas katru vakaru, piemēram, pēdējai ēdienreizei, pirms tu pati vai pats ej gulēt. Kad pēc dažām nedēļām kļūst redzams, kad tavs mazulis vakarā pats sāk kļūt miegains, pārcel rituālu uz to laiku.

Svarīgāk par saturu ir tas, lai soļi katru vakaru nāktu vienā un tajā pašā secībā. Pietiek ar dažām mierīgām minūtēm, piemēram, šādi:

1. 1

   Pieklusini gaismu, balsis klusāk, televizoru izslēdz.

2. 2

   Svaiga autiņbiksīte, pidžama, guļammaiss.

3. 3

   Pēdējā vakara ēdienreize mierīgā vidē.

4. 4

   Vienmēr viens un tas pats teikums vai īsa dziesmiņa, piemēram: „Tagad ir nakts. Es esmu tepat.”

5. 5

   Noliec gulēt — uz muguras, savā gultiņā.

Mazgāt vannā nav jēgas katru vakaru: zīdaiņiem pilnīgi pietiek ar 1–2 reizēm nedēļā. Ja tavam mazulim patīk ūdens, vanna tomēr var kļūt par skaistu rituāla daļu, vislabāk tad, kad viņš ir nomodā un nav izsalcis. Kurš pārņem rituālu, nav tik svarīgi. Ja partneris, vecmāmiņa vai aukle dara tos pašus soļus tajā pašā secībā, ziņa paliek tā pati. Un, ja tas neiedarbojas uzreiz, tas ir normāli: rituāls nav slēdzis, bet ieradums, kas nozīmi iegūst nedēļu laikā.

Varbūt esi dzirdējusi vai dzirdējis, ka paziņu mazulis jau 8 nedēļu vecumā „gulēja visu nakti”. Tā mēdz būt, bet tas nav etalons. Pirmajos mēnešos gulēt visu nakti vienkārši nav sagaidāms, un nakts ēdienreizes pieder pie lietas līdz apmēram 6 mēnešu vecumam. Nepārtraukts miega posms apmēram 6 stundu garumā daudziem mazuļiem izveidojas tikai līdz 6. dzīves mēnesim. Un arī tad ne visiem: Kanādas pētījumā ar nepilniem 400 mazuļiem 6 mēnešu vecumā vairāk nekā katrs trešais naktī vēl negulēja 6 stundas no vietas, bet gada vecumā — vēl vairāk nekā katrs ceturtais. Ar bērna attīstību tam nebija redzamas saistības.

Progress šajos pirmajos mēnešos biežāk parādās klusi:

• Garākais miega posms kļūst ilgāks, daudziem mazuļiem jūtami no apmēram 10 nedēļām.

• Lielāka miega daļa pāriet uz nakti.

• Nomoda posmi dienā kļūst garāki.

• Pamazām kļūst redzams, kad tavs mazulis vakarā kļūst miegains.

Tas, cik garš ir garākais miega posms, veseliem vienāda vecuma mazuļiem var atšķirties par stundām, nevis minūtēm. Tāpēc salīdzinājumi ar citiem mazuļiem maz ko pasaka.

Tā kā šīs pārmaiņas ielavās pa nedēļām, tās ir viegli nepamanīt, īpaši tad, ja naktīs esi nogurusi vai noguris. Palīdz dažas dienas piefiksēt, kad tavs mazulis guļ un kad ēd — uz papīra vai lietotnē, piemēram, Moonsleep, kas atsevišķi parāda nakts miegu un diendusas. Tad redzēsi melns uz balta, ka kaut kas mainās, pat ja pēdējā nakts tā nelikās.

Rēķinies arī ar viļņiem, nevis taisnu līniju. Diena ar daudz ciemiņiem vai periods, kad tavs mazulis grib ēst vairāk, var izjaukt dažas naktis. Tas nenozīmē, ka viss bija velti. Un kamēr naktis vēl tikai sakārtojas, tu drīksti sev to padarīt maksimāli vieglu: apgulties, kad vien iespējams, pieņemt palīdzību, atstāt nesvarīgo neizdarītu.