Mekonijs un mazuļa kaka: kas ir normāli?

Īsumā: mekonijs ir tava mazuļa pirmā, gandrīz melnā un lipīgā kaka. Laikā dzimušiem mazuļiem tā gandrīz vienmēr izdalās pirmajās 24 stundās. Apmēram no 2. dienas seko zaļgani brūna pārejas kaka, bet ap 5. dienu kaka jau ir dzeltena. Pēc divām līdz trim dienām lielākā daļa mekonija ir izvadīta.

Nosaukums ir trāpīgs: piķis ir tā biezā melnā masa, ar ko agrāk blīvēja mucas. Mammas vēderā mazulis norij augļūdeņus, un kopā ar tiem zarnās nonāk atlobījušās ādas šūnas, smalki pūciņmati un gļotas. Žults šo masu iekrāso gandrīz melnu. Toties mekonijs gandrīz nesmaržo.

Viss sāk kustēties ar pirmo pienu. Jaunpiens jeb pirmajās dienās esošais biezais piens viegli veicina vēdera izeju un palīdz mekonijam iznākt ārā. Tāpēc pirmajās dienās liec mazuli pie krūts vismaz astoņas reizes 24 stundās, labprāt arī biežāk, arī naktī. Tas iekustina piena veidošanos un reizē arī gremošanu. Ja mazulis saņem piena maisījumu, šo uzdevumu pārņem piens no pudelītes.

Priekšlaicīgi dzimuši mazuļi bieži nesteidzas: tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa pirmo mekoniju izvada pirmajās 24 stundās, un gandrīz trešdaļai tas aizņem ilgāk par 48 stundām. Kas tavam priekšlaikus dzimušajam mazulim vēl ir normas robežās, pajautā slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē.

Ja pēc 24 stundām mekonija vēl nav? Tad dod ziņu vēl tajā pašā dienā: slimnīcā nodaļas personālam, mājās — ģimenes ārsta praksei, ārpus pieņemšanas laika — uz konsultatīvo tālruni 66016001, un, ja tev ir vecmāte, arī viņai. Tas notiek dažiem mazuļiem un visbiežāk ir nekaitīgi, taču tas jāapskata. Ja pēc 48 stundām mekonija joprojām nav, mazulim ir jābūt ārsta apskatei — ar telefona zvanu vien vairs nepietiek.

Kas var būt iemesls? Visbiežāk tas ir biezs mekonija aizbāznis, kas nosprosto izeju un parasti atdalās pēc nelielas ārsta palīdzības. Retāk problēma ir pašā zarnā, piemēram, Hiršprunga slimības gadījumā, kad zarnas pēdējā posmā trūkst nervu šūnu, vai aizsprostojums ar ļoti biezu mekoniju, visbiežāk cistiskās fibrozes dēļ. Cistisko fibrozi pārbauda arī jaundzimušo skrīningā no papēža asins piliena. Ārsts iztaustīs vēderu, apskatīs anālo atveri un vajadzības gadījumā nozīmēs rentgenu vai kontrastklizmu.

Nekavējoties ārsta palīdzība vajadzīga tad, ja vēders ir ciets, sasprindzināts un redzami izspiedies, arī ilgi pēc ēšanas, ja mazulis dzer slikti vai vemj zaļu. Ar zaļu šeit domāta zāles zaļa līdz tumši zaļa, kā spināti — nevis dzeltenīgi baltais piens, ko daudzi mazuļi atgrūž. Ja dzemdības bija ambulatoras, pieraksti pirmo melno un pirmo slapjo autiņbiksīšu laiku.

Starp citu: apmēram 12 līdz 20 no 100 dzemdībām mekonijs izdalās jau pirms dzimšanas, tad augļūdeņi ir zaļgani. Tikai apmēram 2 līdz 10 no 100 šiem mazuļiem tāpēc rodas elpošanas problēmas (mekonija aspirācija), tādēļ dzemdību komanda tad īpaši uzmanīgi seko elpošanai.

Mekonijs līp kā darva: pie ādas, pie pirkstiem, un labprāt arī pie bodija. Berzt nav lielas jēgas, turklāt tas kairina maigo ādu. Vieglāk ir šādi:

1. 1

   Visu sagatavo iepriekš: tīras autiņbiksītes, mīkstas mazgājamās drāniņas, remdens ūdens, dvielis, maiņas drēbes. Nomazgā rokas pirms un pēc tam.

2. 2

   Vispirms noslauki lielāko daļu: ar veco autiņbiksīšu tīro priekšpusi vari uzreiz noņemt lielāko daudzumu.

3. 3

   Mērcē, nevis berz: uzliec uz lipīgās vietas slapju, remdenu drāniņu uz dažām sekundēm un tad maigi noslauki — labāk vairākas reizes nekā stipri.

4. 4

   Pietiek ar ūdeni: pirmajās nedēļās nevajag ne ziepes, ne mitrās salvetes — tās var kairināt jutīgo ādu. Esot ārā no mājas, mitrās salvetes izņēmuma kārtā ir pieļaujamas.

5. 5

   Nosusini un pasargā: dupsi un ādas krokas nosusini, viegli pieglaužot dvieli. Ļoti plāna vazelīna vai pretsutumu krēma kārtiņa pasargā ādu dienās, kad autiņbiksīšu ir daudz. Bērnu pūderi nelieto: ieelpots tas kaitē plaušām.

6. 6

   Slauki pareizajā virzienā: meitenēm vienmēr no priekšpuses uz aizmuguri, lai zarnu baktērijas nenonāktu makstī. Zēniem priekšādiņu neatvelc.

7. 7

   Atstāj nabu brīvu: autiņbiksīšu malu atloki zem nabas, lai nabassaites atliekai gaiss palīdzētu nožūt. Ja tā ir nosmērējusies, notīri ar tīru ūdeni un nosusini. Ja āda apkārt kļūst sarkana, izdalās šķidrums vai vieta pietūkst, parādi to vēl tajā pašā dienā.

8. 8

   Nekad neatstāj vienu: uz pārtinamā galda viena roka vienmēr paliek pie mazuļa.

Pavisam maziem zīdaiņiem bieži vajag 10 līdz 12 tīras autiņbiksītes dienā, lielākiem parasti 6 līdz 8. Tas ir maiņu skaits, nevis robeža, kas parāda, vai mazulis izdzer pietiekami — par to lasi zemāk.

Ja dibentiņš kļūst jēls, maini autiņbiksītes biežāk, tīri tikai ar ūdeni, nosusini, ļauj mazulim vairākas reizes dienā dažas minūtes pabūt bez autiņbiksītēm siltā telpā un plānā kārtā uzklāj pretsutumu krēmu. Ja vieta nekļūst labāka, izplatās vai redzi koši sarkanus, asi norobežotus plankumus ar sīkiem punktiņiem malās, bieži ādas krokās, iemesls var būt autiņbiksīšu sēnīte. Tad vajadzīga ziede no ģimenes ārsta prakses.

Pirmo dienu krāsu maiņa seko diezgan uzticamam ritmam. Par 1. dienu skaita pirmās 24 stundas pēc dzimšanas.

1. 1

   1.–2. diena — mekonijs: melns līdz tumši olīvzaļš, biezs un lipīgs. Vismaz vienas šādas autiņbiksītes dienā, bieži vairākas.

2. 2

   2.–4. diena — pārejas kaka: zaļgani brūna līdz zaļgani dzeltena, ievērojami mīkstāka, reizēm krēmīga. Piens nonāk līdz zarnām un sajaucas ar pēdējām mekonija paliekām. No 3. dienas parasti ir trīs vai vairāk vēdera izejas dienā.

3. 3

   No 4. dienas gaišāka, ap 5. dienu dzeltena — piena kaka: ar krūti barotiem mazuļiem koši dzeltena līdz sinepjdzeltena, šķidra līdz putrveidīga, ar pudelīti barotiem — dzeltenbrūna un nedaudz stingrāka.

Kāpēc šī maiņa ir tik vērtīga: dzeltena kaka parāda, ka piens virzās cauri zarnām. Dzeltenas autiņbiksītes ap piekto dienu ir patiešām laba zīme. Zīdītiem mazuļiem no tā brīža līdz apmēram sešu nedēļu vecumam parasti ir trīs vai vairāk dzeltenas vēdera izejas dienā, katra vismaz 2 eiro monētas lielumā. Ja veselas dienas laikā ir mazāk par trim vai arī 5. dienā kaka vēl ir tumša un bieza, visticamāk, piena vēl nepietiek: piezvani vēl tajā pašā dienā ģimenes ārsta praksei vai zīdīšanas konsultantei un ļauj mazuli nosvērt. Ko vari darīt līdz tam, atradīsi rāmītī „Par maz autiņbiksīšu?“

Piens un kaka šajās dienās ir saistīti vēl vienā veidā. Ar vēdera izeju mazulis izvada bilirubīnu — dzelteno pigmentu, kas izraisa jaundzimušo dzelti. Ja mazulis dzer maz, viņam ir arī mazāk vēdera izejas, un bilirubīns organismā paliek ilgāk. Arī tāpēc ir vērts likt pie krūts agri un bieži.

Kad mekonijs ir izgājis, normāla mazuļa kaka atkarībā no uztura var izskatīties ļoti atšķirīgi: kā krūts piena kaka, kā pudelītes kaka vai kā abu maisījums. Visi šie varianti ir normāli:

• Zīdītam mazulim: koši dzeltena līdz sinepjdzeltena, reizēm oranža, šķidra līdz krēmīga, bieži ar sīkiem graudiņiem kā biezpienam. Smarža ir maiga, bieži nedaudz skābena, un tā var iznākt diezgan spēcīgi ar šļakstu.

• Ar piena maisījumu: dzeltenbrūna līdz brūna, stingrāka un pastveidīga, bet nekad cieta — ne vairāk kā mīksts plastilīns. Smarža ir ievērojami izteiktāka.

• Jaukti barotam mazulim: kaut kur pa vidu, bieži kā mīksta pasta.

Ko nozīmē „bāla“: ja kaka izskatās izskalota, krītaina, bālgana, pelēka, bēša vai māla krāsā, tai trūkst žults pigmenta. Tā nekad nav vienkārši vēl viena dzeltenā nokrāsa, bet iemesls 24 stundu laikā parādīt mazuli ārstam. Ja neesi pārliecināta, dienas gaismā pieliec blakus vēdera izejas krāsu karti — par to zemāk.

Ja maini piena maisījumu vai papildus krūtij dod pudelīti, kaka drīkst mainīties pēc krāsas, smaržas un konsistences. Daži speciālie maisījumi, piemēram, stipri hidrolizēts maisījums, to bieži iekrāso zaļganu. Ja kaka kļūst cieta vai drupana, pirms maisījuma maiņas pajautā praksē.

Zaļa kaka zīdaiņiem gandrīz vienmēr ir normas robežās. Svarīgi ir tikai atšķirt koši vai tumši zaļu, kas ir normāli, no bālas, pelēcīgi zaļas kakas, kas pieder pie brīdinājuma krāsām. Zaļš tonis parādās, ja zarnu saturs virzās cauri ātrāk, dažu speciālo maisījumu dēļ, infekcijas ar caureju gadījumā vai arī bez skaidri saprotama iemesla. Kamēr mazulis labi dzer, pieņemas svarā un ir mundrs, zaļa krāsa viena pati nav brīdinājuma zīme.

Vienu izņēmumu ir vērts zināt: mazas, retas, tumši zaļas līdz brūnganas vēdera izejas kopā ar nedaudz slapjām autiņbiksītēm var nozīmēt, ka mazulis saņem par maz piena. Tad vēl tajā pašā dienā ļauj viņu nosvērt.

Un tavs ēdiens? Gāzes no kāpostiem, sīpoliem vai pākšaugiem mātes pienā nepāriet. Kopumā zīdot tev nekas nav jāizslēdz no ēdienkartes. Tikai tad, ja skaidri pamani, ka kaut kas mazulim neder, vari to izmēģinājuma pēc nelietot. Īsta diēta jāievēro tikai ārsta uzraudzībā.

Arī konsistence daudz ko pasaka:

• Graudaina kā biezpiens: normāli, īpaši zīdītiem mazuļiem.

• Ar šļakatu, gandrīz sprādzienveidīga: zīdītiem mazuļiem normāli.

• Nedaudz gļotu: mundram mazulim, kas labi dzer, tas bieži ir nekaitīgi.

• Gļotas ar asins diedziņiem: vēl tajā pašā dienā uz ģimenes ārsta praksi.

• Ūdeņaina, gandrīz pilnībā iesūcas autiņbiksītēs, ievērojami biežāk nekā parasti: aizdomas par caureju.

• Cieta, drupana, mazas bumbiņas: aizcietējuma pazīme. Pilnībā zīdītam mazulim tas ir ļoti neparasti un noteikti jāapskata.

Svarīgi zīdītiem mazuļiem: šķidra kaka nav caureja, bet gan norma. Caureju atpazīsi pēc izmaiņām: pēkšņi daudz biežāk un ievērojami ūdeņaināka nekā līdz šim. Tā kā mazuļi tad ātri zaudē šķidrumu, zvani ģimenes ārsta praksei, ārpus pieņemšanas laika — uz konsultatīvo tālruni 66016001.

Pirmajās dienās daudzi vecāki autiņbiksītēs pamana oranžus līdz rozīgi sarkanus, pulverveida pleķus. Parasti tās nav asinis, bet ķieģeļputekļu nogulsnes: sīki urīnskābes sāļu kristāli jeb urāti. Tie veidojas tad, kad urīns vēl ir ļoti koncentrēts, tātad pilnīgi dabiski, kamēr piena daudzums vēl ir neliels.

Pirmajās trīs dzīves dienās tas ir normāli. Tiklīdz piena kļūst vairāk, urīns kļūst gaišāks un ķieģeļputekļu nogulsnes pazūd. Ja tās redzi no ceturtās dzīves dienas, tā ir norāde, ka piena nonāk par maz: liec pie krūts biežāk un vēl tajā pašā dienā sazinies ar ģimenes ārsta praksi vai zīdīšanas konsultanti. Ja tas parādās vēlāk atkal, piemēram, karstā dienā vai drudža laikā, urīns arī ir pārāk koncentrēts: biežāk piedāvā krūti vai pudelīti, un, ja slapjo autiņbiksīšu kļūst mazāk, zvani.

Ķieģeļputekļu nogulsnes izskatās pulverveidīgas vai kristāliskas, drīzāk oranži rozā, un atrodas urīna pleķī. Asinis savukārt ir sarkanas līdz brūnganas vai redzamas kā svītras un diedziņi kakā. Ja neesi droša, izturies pret to kā pret asinīm.

Meitenēm ir vēl viens nekaitīgs skaidrojums: kādā brīdī starp otro un desmito dzīves dienu no maksts var izdalīties nedaudz asiņu — neliela pseidoasiņošana, jo pēc dzimšanas grūtniecības hormonu līmenis strauji krītas. Parasti tā pati pāriet trīs līdz četru dienu laikā. Ja tā turpinās ilgāk, kļūst stiprāka vai asinis nepārprotami nenāk no maksts, parādi to ārstam.

Asinis kakā vienmēr jāparāda ārstam vēl tajā pašā dienā, tāpat kā kaka, kas pēc mekonija perioda atkal kļūst melna. Visbiežākie iemesli parasti tomēr ir labi risināmi:

• Norītas mammas asinis: dzemdību laikā vai vēlāk no jēliem, asiņojošiem krūtsgaliem. Tās redzamas kā tumši kunkuļi vai melna kaka, reizēm arī atgrūstajā saturā. Apskatē pasaki, ja tev asiņo krūtsgali. Jēli krūtsgali ir arī zīme pārbaudīt satvērienu pie krūts.

• Maza plaisiņa pie anālās atveres: koši sarkanas svītras ārpusē uz kakas, bieži pēc cietas vēdera izejas.

• Reakcija uz govs piena olbaltumvielām: gļotas ar asins diedziņiem citādi mundram mazulim, iespējams arī pilnībā zīdītiem mazuļiem. Tad nemaini savu uzturu uz savu galvu un nepārtrauc zīdīšanu, bet ļauj ārstam to izvērtēt.

Saglabā autiņbiksītes vai nofotografē tās dienas gaismā. Nekavējoties palīdzība vajadzīga tad, ja asiņu ir daudz, ja kaka ir melna, darvai līdzīga un mazulis izskatās bāls, ja asinis ir vemšanā, vēders ir uzpūties vai mazulis šķiet nespēcīgs. Ja pēc dzimšanas mazulis nav saņēmis visas K vitamīna devas, jebkura asiņošana jāizvērtē nekavējoties.

Tas, cik bieži mazulim „vajag“, ļoti svārstās, un pirmajās nedēļās tas arī pamanāmi mainās.

Zīdīts, līdz apmēram sešu nedēļu vecumam: parasti trīs vai vairāk mīkstas vēdera izejas dienā, reizēm gandrīz pēc katras ēdienreizes. Mazāk par trim visas dienas laikā šajā vecumā jau ir brīdinājuma zīme: vēl tajā pašā dienā ļauj mazuli nosvērt.

Zīdīts, no apmēram sešu nedēļu vecuma: tagad daudziem mazuļiem vēdera izeja kļūst retāka. Dažiem tā vēl ir vairākas reizes dienā, citiem tikai ik pēc dažām dienām, atsevišķiem — apmēram reizi nedēļā. Ja kaka tad ir mīksta, mazulis labi dzer, viņam ir pietiekami daudz slapju autiņbiksīšu un viņš pieņemas svarā, tas nav aizcietējums. Tomēr, ja vairāk nekā septiņas dienas nav bijusi vēdera izeja, piezvani, arī tad, ja mazulis ir priecīgs. Ja desmit nedēļu vecumā kaka joprojām ir gandrīz pēc katras ēdienreizes, arī tas ir normāli.

Ar piena maisījumu: parasti vienu līdz divas reizes dienā, pirmajās nedēļās arī biežāk, vēlāk ir pieņemami arī ik pārdienas. Garākas pauzes ar pudelīti barotiem mazuļiem retāk ir normālas: ja ilgāk par divām dienām nekā nav vai kaka ir cieta, drupana vai bumbiņveida, zvani ģimenes ārsta praksei.

Un ko darīt ar spiešanu? Daudzi mazuļi sten, spiež, kļūst spilgti sarkani un raud, pirms kaut kas iznāk, reizēm 10 līdz 30 minūtes. Speciālisti to sauc par zīdaiņu disheziju. Vēderā sfinkterim deviņus mēnešus vajadzēja palikt aizvērtam — tagad mazulis mācās īstajā brīdī to atslābināt un vienlaikus spiest ar vēderu. Ja beigās iznāk mīksta kaka, tas nav aizcietējums. Turi mazuli mierīgi, vari saliekt kājiņas, bet nepalīdzi pa anālo atveri — tas tikai aizkavē brīdi, kad viņš to iemācās pats. Līdz diviem vai trim mēnešiem lielākā daļa to jau prot.

Ja tiešām ir aizcietējums — cieta, drupana kaka vai mazas bumbiņas — vari izmēģināt šo:

1. 1

   Pārbaudi piena maisījuma pagatavošanu: precīzi pēc iepakojuma norādēm, vispirms ūdens, tad nolīdzinātas mērkarotes, nekad vienu karoti vairāk un nekad neatšķaidi.

2. 2

   Ar siltām rokām maigi pamasē vēderu pulksteņa rādītāja virzienā ap nabu.

3. 3

   Maigi saliec mazuļa ceļgalus pie vēdera un īsi paturi, it kā pietupienā, vai lēni pakustini kājiņas kā braucot ar velosipēdu.

4. 4

   Zīdītu mazuli liec pie krūts biežāk, ar pudelīti barotu mazuli baro kā parasti.

To labāk nedarīt bez ārsta padoma: svecītes, klizmas, piena cukurs, tēja, ūdens vai sula, un arī nepalīdzi ar termometru vai vates kociņu. Medu mazulis nedrīkst saņemt visu pirmo dzīves gadu, jo tajā var būt zīdaiņu botulisma izraisītāji. Ja tas nepalīdz, mazulim sāp, ir uzpūties vēders vai viņš vemj, jādodas uz ģimenes ārsta praksi. Ja arī mekonijs nāca vēlu un kopš tā laika mazulim atkārtoti ir cieta kaka un uzpūties vēders, noteikti pasaki to ārstam.

Skats uz priekšu: sākot piebarošanu, kaka kļūst brūnāka, stingrāka un smaržo spēcīgāk. Nesagremoti gabaliņi, piemēram, burkāna, tad ir normāli, un daži dārzeņi to iekrāso oranžu vai sarkanīgu.

Bērna apskašu rezultāti Latvijā glabājas e-veselībā, un papīra grāmatiņas ar kakas krāsu karti nav. Tāpēc iegaumē krāsas: veselīgas kakas krāsas ir brūna, zaļganbrūna, oranža un dzeltena. Bāli toņi — gaiši dzeltens, bāli zaļš un bēšs — ir brīdinājuma krāsas.

Aiz bālajām krāsām slēpjas reta, bet nopietna slimība: žultsvadu atrēzija. Tad žultsvadi ir nosprostoti, un žults nevar ieplūst zarnā. Tā kā tieši žults piešķir kakai krāsu, tā kļūst bāla, māla krāsā vai gandrīz balta. Bieži klāt ir arī dzelte, kas nepāriet, un izteikti tumšs urīns. Tas skar aptuveni vienu no 20 000 mazuļu, un viņi bieži ilgi izskatās veseli. Bālums var būt jau no sākuma vai arī pirmajās nedēļās veidoties pamazām — tāpēc ir vērts skatīties jau no pirmajām dienām.

Kāpēc te svarīgas ir dienas: šo slimību var operēt, un operācija palīdz vislabāk tad, ja tā notiek agri, ideālā gadījumā pirmajos divos dzīves mēnešos. Jo agrāk, jo ilgāk saglabājas paša bērna aknas. Turklāt bez žults zarnā organisms slikti uzņem K vitamīnu, un asinis sarec sliktāk — arī tāpēc ir svarīga pilnīga K vitamīna profilakse: ja pēc dzimšanas K vitamīnu deva pilienu veidā, vajadzīgas visas trīs devas — uzreiz pēc dzimšanas, 4.–7. dzīves dienā un viena mēneša vecumā.

Kā skatīties: pēc mekonija perioda vienreiz dienā apzināti ieskaties autiņbiksītēs, vislabāk dienas gaismā — divas sekundes, nevis pilna pārbaudes programma. Ja kaka šķiet gaišāka nekā parasti, salīdzini to ar iepriekš minētajām krāsām. Nesalīdzini ar attēliem telefonā, jo ekrāni kropļo krāsas. Ja kaka atbilst kādam no bālajiem toņiem vai izskatās bālgana, pelēka vai māla krāsā, 24 stundu laikā parādi mazuli ārstam, arī tad, ja citādi viņš šķiet možs un nākamā plānotā apskate ir tikai pēc vairākām nedēļām. Pietiek jau ar vienām nepārprotami bālām autiņbiksītēm, un brīvdienās tas nozīmē: bērnu slimnīca vai konsultatīvais tālrunis 66016001, nevis gaidīt līdz pirmdienai.

Tas attiecas arī pēc otrā dzīves mēneša: bāla kaka jebkurā vecumā ir iemesls apskatei 24 stundu laikā. Un, ja līdz šim par to neesi domājusi, bet autiņbiksītēs vienmēr redzēji koši dzeltenu, oranžu, zaļu vai brūnu kaku, tu neko neesi nokavējusi. Ja šaubies par krāsu, pajautā ģimenes ārsta praksē.

Vairāk nekā puse jaundzimušo pirmajās dienās kļūst mazliet dzelteni, visizteiktāk parasti ap trešo dienu — bieži tad, kad jau esat mājās, neatkarīgi no tā, kur mazulis piedzima. Visbiežāk dzeltenīgums divu nedēļu laikā pāriet pats. Pārbaudīt vari šādi:

1. 1

   Ej ar mazuli dienas gaismā, nevis zem lampas.

2. 2

   Ar pirkstu īsi piespied degungalu vai pieri un atlaid. Ja gaišā vieta pēc spiediena izskatās dzeltenīga, nevis balta, mazulis ir dzeltens.

3. 3

   Paskaties acu baltumus — īpaši svarīgi tas ir tumšākai ādai, kur dzeltenumu ir grūtāk pamanīt.

4. 4

   Pārbaudi, cik tālu dzeltenums stiepjas. Tas sākas sejā un, rādītājam kāpjot, virzās pāri krūtīm un vēderam uz rokām un kājām.

Dzeltenums tikai sejā ir bieži sastopams. Piezvani ģimenes ārsta praksei vēl tajā pašā dienā, ja mazulis kļūst dzeltenāks, ja vēders, rokas vai kājas ir dzeltenas vai ja viņu kļūst grūti pamodināt, viņš slikti dzer vai ir īgns. Acs viegli kļūdās, bet rādītāju praksē var izmērīt. Pēc mājdzemdībām vai dzemdībām dzemdību centrā jebkuru dzeltenīgumu parādi ģimenes ārsta praksē un palūdz izmērīt rādītāju, arī tad, ja mazulis citādi šķiet vesels. Tas pats attiecas pēc ambulatorām dzemdībām: labāk izmērīt vienu reizi par agru nekā par vēlu.

Ja dzelte turpinās ilgāk par divām nedēļām, bet priekšlaikus dzimušiem mazuļiem ilgāk par trim nedēļām, tas ārstam jāizvērtē, visbiežāk ar asins analīzi. Tajā nosaka arī rādītāju, kas parāda, vai žults aizplūst pareizi (tiešais bilirubīns). Droši pajautā par to. Zīdītiem mazuļiem ilgāk saglabājusies dzelte bieži ir nekaitīga, taču to var zināt tikai pēc pārbaudes. Turpināt zīdīt gandrīz vienmēr ir pareizi, ūdens vai tēja nepalīdz.

Nekavējoties ārsta palīdzība vajadzīga tad, ja mazulis kļūst dzeltens jau pirmajā dzīves dienā vai ja viņš ir dzeltens un vienlaikus gandrīz nav pamodināms vai nedzer.

Tieši pirmajās dienās daudzas mammas šaubās par savu pienu, un neviens to īsti nevar izmērīt. Tieši te palīdz slapjās un pilnās autiņbiksītes: tās ir viena no svarīgākajām ikdienas pazīmēm, ka piena pietiek.

Slapjo autiņbiksīšu skaits pirmajās dienās soli pa solim palielinās līdz ar piena daudzumu. Līdz 4. dienai der aptuvens likums: apmēram tik daudz slapju autiņbiksīšu, cik dienu mazulim ir.

• 1. diena (pirmās 24 stundas): vismaz viena, parasti viena līdz divas

• 2. diena: divas līdz trīs

• 3. diena: trīs līdz četras

• 4. diena: četras līdz piecas

• No 5. dienas: vismaz sešas kārtīgi slapjas autiņbiksītes 24 stundās, bieži sešas līdz astoņas

Cik slapja ir „kārtīgi slapja“? Mūsdienu vienreizlietojamās autiņbiksītes uzsūc tik labi, ka pat pilnas var šķist gandrīz sausas. Sajūtu var iegūt šādi:

• 45 ml tests: ielej trīs ēdamkarotes ūdens, tātad apmēram 45 mililitrus, tīrās autiņbiksītēs un pacel tās. Aptuveni tā no 4. līdz 5. dienai jūtas labi slapjas autiņbiksītes. Pirmajās dienās autiņbiksītes dabiski ir vieglākas.

• Virtuves svari: nosver tīras un lietotas autiņbiksītes. 1 grams vairāk atbilst apmēram 1 mililitram urīna, tātad apmēram 45 grami vairāk nozīmē kārtīgi slapjas autiņbiksītes.

• Mitruma indikatora josla: daudzām autiņbiksītēm ir josla, kas maina krāsu. Tā parāda, ka autiņbiksītes ir slapjas, bet ne to, cik daudz.

• Krāsa: pietiekami padzirdītam mazulim urīns ir caurspīdīgs līdz gaiši dzeltens. Tumši dzeltens urīns pēc pirmajām dienām liecina, ka šķidruma nonāk par maz.

Skaitot atceries: autiņbiksītes ar urīnu un kaku skaitās abās kategorijās, un skaiti parasti sakrīt, ja maini autiņbiksītes aptuveni pie katras ēdienreizes. Pēc pirmajām nedēļām bieži maini retāk, jo autiņbiksītes uzsūc vairāk. Tad svarīgs ir kopskats: smagas autiņbiksītes, gaišs urīns, mazulis, kas pieņemas svarā. Sešu līdz divpadsmit nedēļu vecumā parasti ir apmēram sešas kārtīgi slapjas autiņbiksītes 24 stundās, urīns ir caurspīdīgs līdz gaiši dzeltens. Gara nakts ar ļoti smagām rīta autiņbiksītēm nav trauksmes signāls. Ja autiņbiksītes no apmēram piektās dienas pēc vairāk nekā astoņām stundām tiešām ir sausas (pārbaudi ar virtuves svariem), nekavējoties meklē ārsta padomu.

Pazīmes, ka trūkst šķidruma: ļoti maz, vieglas vai tumši dzeltenas autiņbiksītes, sausa mute vai lipīgas siekalas, iekritusi avotiņa vieta — mīkstā vieta galvas augšdaļā, kas, mazuli turot vertikāli, atrodas ievērojami zemāk nekā parasti — un mazulis, kurš ir neparasti miegains vai īgns. Ja redzi kādu no šīm pazīmēm, liec pie krūts biežāk vai piedāvā pudelīti un vēl šodien piezvani, naktī — uz konsultatīvo tālruni 66016001. Ja avotiņš ir iekritis, mazulis gandrīz nedzer vai šķiet nespēcīgs, viņam vajag tūlītēju ārsta palīdzību. Ūdens vai tēja nav risinājums: pirmajos mēnešos visu šķidrumu mazulis saņem ar mātes pienu vai piena maisījumu, arī karstumā.

Autiņbiksītes gan nav vienīgā pazīme. Tikpat daudz pastāsta arī šie novērojumi:

• Bieža dzeršana: pirmajās nedēļās daudzi mazuļi grib dzert astoņas līdz divpadsmit reizes 24 stundās, arī naktī. Agrīnās izsalkuma pazīmes ir lūpu čāpstināšana, mēles rādīšana, meklējoša galvas grozīšana un roka pie mutes; raudāšana parādās tikai vēlāk.

• Labs satvēriens pie krūts: mazulim mute ir plaši vaļā, zods pieskaras krūtij, un virs augšlūpas redzams vairāk tumšās areolas nekā zem apakšlūpas. Vaigi ir apaļi, pēc dažām ātrām zīšanas kustībām ritms kļūst lēnāks, un tu dzirdi, kā viņš rij. Pēc pirmajām sekundēm tam nevajadzētu sāpēt.

• Brīdinājuma pazīmes zīdot: ilgstošas sāpes, jēli vai asiņojoši krūtsgali, vai gandrīz katra ēdienreize ilgst vairāk nekā 50 minūtes, bet mazulis nekļūst apmierināts. Tad ātri meklē zīdīšanas konsultāciju.

• Apmierinātība: pēc lielākās daļas ēdienreižu mazulis izskatās atslābis, un tava krūts šķiet mīkstāka.

Svars ir visuzticamākā pazīme. Pirmajās dienās mazuļi vispirms zaudē svaru. Zudums līdz apmēram 7 procentiem ir biežs; pie 3 500 gramu dzimšanas svara tie ir 245 grami. Ja tas ir vairāk, dzeršana jāapskata rūpīgāk, bet no 10 procentiem, šeit 350 gramiem, situācija ir jāizvērtē ārstam. Parasti dzimšanas svars atgriežas septiņu līdz desmit dienu laikā, vēlākais līdz divām nedēļām tam vajadzētu būt sasniegtam. Pēc tam pirmajos divos mēnešos mazuļi pieņemas svarā apmēram par 170 līdz 330 gramiem nedēļā.

Un kurš sver mazuli starp mājas vizītēm? Piezvani ģimenes ārsta praksei un pajautā par īsu nosvēršanas vizīti starp plānotajām apskatēm. Sver kailu, uz tiem pašiem svariem, apmēram reizi nedēļā, ne tieši pirms vai pēc ēšanas. Nosvērties pašai ar un bez mazuļa uz vannasistabas svariem ir pārāk neprecīzi tik mazām atšķirībām.

Viena lieta daudzus pārsteidz: ļoti mierīgs jaundzimušais, kurš maz piesakās un ilgi guļ, automātiski nenozīmē paēdušu mazuli. Mazuļi, kuri saņem par maz, reizēm kļūst drīzāk miegaini nekā skaļi un var šķist pārsteidzoši apmierināti. Ja viņš reti piesakās vai atpaliek autiņbiksīšu skaits, modini viņu ēšanai — vieglā miegā, izģērbtu, āda pie ādas — un vēl tajā pašā dienā piezvani ģimenes ārsta praksei vai zīdīšanas konsultantei.

Pieraksti autiņbiksītes vismaz tik ilgi, kamēr skaits atbilst un dzimšanas svars ir atgūts. Pietiek ar lapiņu pie pārtinamā galda ar četrām kolonnām: laiks, slapja, kaka ar krāsu, dzēra. Vai arī ievadi to Moonsleep. Galvenais, lai trijos naktī nav jāskaita no galvas un lai pa telefonu tev ir atbilde, nevis plecu paraustīšana.

Svarīgi: atsevišķi skaitļi nav atzīme tev vai tavai zīdīšanai. Autiņbiksīšu skaitīšana ir aptuvens orientieris, nevis mērierīce. Nozīme ir kopskatam: autiņbiksītes, dzeršana un svars.