Mazulis naktī klepo: kas palīdz

Klepus nav slimība, bet aizsargreflekss: ar katru klepus grūdienu organisms izvada no elpceļiem gļotas un slimības izraisītājus. Tāpēc mērķis nav klepu apturēt, bet palīdzēt mazulim vieglāk atklepoties. Tas, ka naktī mazulis klepo vairāk nekā dienā, parasti saistīts ar diviem iemesliem:

• Guļus stāvoklī gļotas notek rīklē. Ja ir iesnas, izdalījumi vakarā un naktī plūst uz aizmuguri līdz balsenei un tur izraisa klepu.

• Pirmajos mēnešos mazi zīdaiņi elpo galvenokārt caur degunu. Ja deguns ir ciet, viņi sliktāk dzer un guļ; ja elpo caur muti, rīkle izžūst un tas papildus kairina.

Klepo tikai naktī, bet dienā gandrīz nemaz? Ja ir iesnas, tas ir tipiski. Taču, ja tavs bērns bez infekcijas atkārtoti klepo naktīs vairākas nedēļas, pie vainas var būt reflukss, arī bez redzamas atgrūšanas, bet maziem bērniem — arī alerģija vai jutīgi bronhi. Tad drīz jādodas uz ārsta praksi.

Tāpēc naktī svarīgākais jautājums nav: „Cik bieži viņš klepo?”, bet gan: „Kā viņš elpo starp klepus lēkmēm?” Mierīga elpošana nenozīmē pilnīgu klusumu — ar iesnām mazulis var šņākt, un mazi zīdaiņi nekad neelpo pilnīgi vienmērīgi. Mierīgi nozīmē: viņam nav jāpūlas. Trīs pazīmes liecina par pretējo, un tad uzreiz jāzvana 113 (vai 112): ieelpojot āda ievelkas starp ribām vai zem tām, lūpas vai mēle kļūst zilganas vai pelēcīgas, vai arī viņam ir apmēram 20 sekundes ilgas vai ilgākas elpošanas pauzes.

Puskrēslā un aizvērtā guļammaisā svarīgākās elpas trūkuma pazīmes zīdainim nevar labi saskatīt. Velti tam vienu minūti:

1. 1

   Iededz labu gaismu. Ar naktslampiņu nepietiek, lai novērtētu ādas krāsu un ievilkšanos.

2. 2

   Atver guļammaisu un pacel bodiju uz augšu, līdz krūtis un vēders ir brīvi redzami. Mazulis drīkst palikt guļot.

3. 3

   Vienu minūti skaties uz krūtīm, vēderu un kaklu. Vai ieelpojot āda ievelkas starp ribām, zem ribu loka vai bedrītē virs krūšu kaula? Vai nāsis ar katru ieelpu izplešas plati? Vai galva kustas līdzi elpošanas ritmam? Jebkura no šīm pazīmēm nozīmē: tavam mazulim elpojot jāpiepūlas.

4. 4

   Saskaiti elpas pilnu minūti, kamēr viņš ir mierīgs vai guļ — raudāšana un drudzis elpošanu paātrina. Ja neesi droša, skaiti vēl vienu minūti. Par pārāk ātru elpošanu uzskata līdz apmēram 8 nedēļu vecumam (jaunākiem par 2 mēnešiem) no 60 elpām minūtē, no apmēram 8 nedēļām līdz 12 mēnešiem — no 50, bet no 1 līdz 5 gadiem — no 40. Ja rādītājs ir augstāks, steidzami ļauj to izvērtēt ārstam, naktī — pa 66016001. Ja miera stāvoklī ir vairāk nekā 70 elpas minūtē, zvani uzreiz 113 (vai 112) — tāpat arī tad, ja redzi ievilkšanos vai dzirdi stenēšanu. Salīdzināšanai noderēs tavs paša atskaites punkts, ja reiz saskaitīsi elpas minūti, kamēr mazulis vesels guļ.

5. 5

   Pārbaudi krāsu ķermeņa vidusdaļā: lūpās, mēlē, mutes gļotādā. Vēsas, zilgani marmorizētas plaukstas un pēdas maziem zīdaiņiem bieži vien ir nekaitīgas. Tumšākas ādas gadījumā zilganu vai pelēcīgu nokrāsu vislabāk redz mēlē, smaganās un lūpu iekšpusē.

6. 6

   Paklausies. Šņākšana, krākšana un grabēšana visbiežāk nāk no deguna un rīkles un kļūst klusāka, kad mazulis atklepojas vai deguns ir brīvs. Savukārt svilpiens izelpā vai raupja ievilkta skaņa ieelpā, kas saglabājas arī miera stāvoklī, nāk dziļāk no elpceļiem vai balsenes.

Rūc vai sten? Daudzi veseli zīdaiņi miegā vai gremošanas laikā rūc un īd, te vienā, te otrā brīdī. Brīdinājuma pazīme ir stenēšana katras izelpas beigās, kas atkārtojas vienmērīgi un ir kopā ar ātru elpošanu vai ievilkšanos.

Elpošanas pauzes: kas ir normāli un kas vairs ne. Jauni zīdaiņi miegā bieži elpo periodiski: dažas ātras elpas, tad 5–10 sekunžu pauze, un pēc tam elpošana turpinās. Tas ir normāli un parasti pāriet līdz 6. mēnesim. Neatliekama situācija ir apmēram 20 sekundes ilga vai ilgāka pauze — vai īsāka pauze, kuras laikā tavs mazulis kļūst zils, bāls vai pelēcīgs vai šķiet ļengans. Tad uzrunā viņu skaļi, pieskaries, paņem rokās. Ja viņš uzreiz nesāk atkal normāli elpot, zvani 113 (vai 112) un ieslēdz skaļruni: dispečers pateiks, ko darīt līdz palīdzības ierašanās brīdim.

Vai viņu var pamodināt? To vajag pārbaudīt tikai tad, ja mazulis izskatās slikti. Uzrunā viņu, pavelc ar pirkstu pāri pēdiņai, paņem rokās. Ja viņš atver acis, paskatās uz tevi, protestē vai meklē krūti, viņu var labi pamodināt. „Grūti pamodināms” nozīmē: viņš gandrīz nereaģē, paliek ļengans vai tūlīt atkal iesnaužas. Tad zvani 113 (vai 112).

Lielākajai daļai klepojošu zīdaiņu nav vajadzīga neatliekamā palīdzība, bet gan pacietība, tuvums un brīvs deguns. Šie trīs līmeņi palīdz saprast situāciju. Uzreiz nozīmē: tagad zvani uz 113 (vai 112). Steidzami nozīmē: tuvāko stundu laikā, arī naktī. Drīzumā nozīmē: tajā pašā vai nākamajā ārsta prakses darba dienā.

1. līmenis — nekavējoties 113 (vai 112), ja tavs bērns …

• redzami cīnās pēc gaisa: ievelkas starp ribām vai pie krūšu kaula, izpleš nāsis, elpojot kustina galvu līdzi ritmam, sten pie katras izelpas,

• miera stāvoklī elpo vairāk nekā 70 reizes minūtē,

• viņam ir apmēram 20 sekundes ilgas vai ilgākas elpošanas pauzes vai to laikā viņš kļūst zils, bāls vai ļengans,

• lūpas vai mēle kļūst zilganas vai pelēkas,

• ir apātisks un viņu gandrīz nevar pamodināt,

• jau miera stāvoklī pie katras ieelpas dzirdama raupja ievilkta skaņa vai viņam stipri tek siekalas un viņš vairs nevar norīt,

• viņam ir krampju lēkme, viņš kliedz asi vai neparasti vāji, vai drudža laikā parādās plankumi, kas, piespiežot stiklu, neizbalē,

• ir aizrijies un netiek pie gaisa (norādes skat. lodziņā zemāk).

2. līmenis — steidzami jāpārbauda ārstam: dienā prakses laikā, naktī pa 66016001, ja …

• tavs mazulis ir jaunāks par 3 mēnešiem un viņam ir 38,0 °C vai vairāk vai zem 36,5 °C, mērot taisnajā zarnā — tad nevis vispirms zvani 66016001, bet uzreiz dodies tieši uz bērnu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu,

• viņš vemj zaļu vemšanu — arī tad uzreiz dodies uz bērnu slimnīcu,

• viņam ir 3 līdz 6 mēneši un 39 °C vai vairāk, mērot taisnajā zarnā,

• viņš elpo ātrāk par norādītajām robežām vai izelpā svilpj,

• vairāku ēdienreižu laikā viņš izdzer tikai pusi līdz trīs ceturtdaļas no ierastā daudzuma, autiņbiksīte 8 stundas vai ilgāk paliek sausa vai ir citas šķidruma trūkuma pazīmes,

• viņš klepo lēkmjveidā un pēc tam rīstās, vemj vai kļūst sarkans līdz zils, vai ja kāds viņa tuvumā klepo jau vairāk nekā divas nedēļas,

• pēkšņi sākas rejošs klepus — katru reizi,

• viņš pēkšņi sācis stipri klepot un varētu būt kaut ko ieelpojis, arī tad, ja klepus jau pārgājis,

• tevi tas satrauc. Tava intuīcija ir pilnīgi pamatots iemesls piezvanīt.

3. līmenis — drīzumā pie ģimenes ārsta, ja …

• tavs mazulis ir jaunāks par 3 mēnešiem un klepo, arī bez drudža — tad vēl tajā pašā dienā,

• drudzis ilgst ilgāk par trim dienām,

• klepus vai iesnas pēc nedēļas nekļūst labākas vai kļūst sliktākas,

• klepus ilgst vairāk nekā divas nedēļas bez dienām bez klepus vai ilgāk par četrām nedēļām, arī tad, ja tas kļūst vieglāks,

• pēc dažām saaukstēšanās dienām atkal parādās drudzis, guļus viņš raud vairāk vai ķeras pie auss — tad var būt pievienojies vidusauss iekaisums,

• pie katras infekcijas viņš svilpj vai bez saaukstēšanās atkārtoti klepo naktīs,

• viņš daudz atgrūž un slikti pieņemas svarā.

Ja „drīzumā” iekrīt brīvdienās vai svētku dienā, tad zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam tas nozīmē: vēl tajā pašā dienā pie ārsta — zvani uz 66016001, un tur tev ieteiks, kur doties. Visos pārējos gadījumos parasti pietiek ar nākamo prakses darba dienu; ja neesi droša, zvani uz 66016001.

Ja tavs mazulis naktī klepo, palīdz noteikta secība. Tā dod atbalstu, kad pati vēl esi pusmiegā.

1. 1

   Skaties: pie gaismas, ar atvērtu guļammaisu un veltot tam vienu minūti, kā aprakstīts iepriekš. Ja redzi kādu 1. līmeņa pazīmi, zvani 113 (vai 112).

2. 2

   Paņem mazuli rokās. Vertikāli pie tava pleca viņš klepus lēkmi pārdzīvos vieglāk. Palīdz tava siltuma sajūta un mierīgā balss: mierīgs mazulis elpo vieglāk nekā raudošs.

3. 3

   Izmēri temperatūru, zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam vienmēr, citos gadījumos — ja viņš šķiet silts (norādes lodziņā zemāk). Līdz 3 mēnešu vecumam tieši temperatūra nosaka steidzamības pakāpi, tāpēc šis solis ir tik agri.

4. 4

   Atbrīvo degunu, ar fizioloģiskā šķīduma pilieniem un, ja vajag, ar deguna aspiratoru (soli pa solim skat. lodziņā zemāk).

5. 5

   Piedāvā padzerties: krūti vai pudelīti, labāk biežāk un mazākās porcijās.

6. 6

   Īsi izvēdini, pēc tam apmēram 18 grādi. Vēss, svaigs gaiss var atvieglot pseidokrupa lēkmi. Savukārt ilgstošs auksts caurvējš jutīgus bronhus drīzāk kairina — logam nav jāpaliek vaļā visu nakti.

7. 7

   Noliec viņu atpakaļ savā gultiņā, guļus uz muguras, guļammaisā, bez spilvena vai slīpā ķīļa.

8. 8

   Īsi pieraksti: lēkmju laiku, temperatūru un mērīšanas vietu, izdzerto daudzumu, slapjās autiņbiksītes, zāles — uz lapiņas vai lietotnē, piemēram, Moonsleep. Turklāt nofilmē klepus lēkmi un vienu minūti elpošanas ar brīvu ķermeņa augšdaļu: ārsta praksē mazulis bieži tieši tad neklepo, un pa telefonu tu varēsi daudz precīzāk aprakstīt, ko redzi.

Un ja pēc lēkmes tavs mazulis mierīgi guļ tālāk? Tad ļauj viņam gulēt. Tev nav viņš jāmodina deguna pilieniem. Miers viņam tagad nāk par labu.

Ar aizliktu degunu zīdainis gandrīz nevar vienlaikus zīst un elpot. Tā kļūs vieglāk:

• Atbrīvo degunu tieši pirms likšanas pie krūts.

• Baro vertikālāk, piemēram, sēdus pozā uz tava augšstilba vai pašai nedaudz atgāžoties, lai viņa galva atrastos augstāk par dibenu. Tā viņam būs vieglāk elpot.

• Labāk īsāk un biežāk, ar pauzēm. Ja mazulis atkal un atkal atlaiž krūti, viņš ievelk elpu — viņš tevi neatšķir. Pusmiegā un ar ādas kontaktu daudzi dzer mierīgāk.

• Ja viņš dzer vāji, atslauc pienu ar roku vai pumpi, lai piena daudzums saglabātos un neveidotos sastrēgums.

• Pudelīte: turi mazuli vertikāli un pudelīti drīzāk horizontāli, izvēlies knupīti ar lēnu plūsmu un taisi pauzes. Nekad neatspied pudelīti pati, un nekad neatstāj mazuli guļus vienu dzert.

Vai viņš izdzer pietiekami? Ar pudelīti daudzumu redzi uzreiz: brīdinājuma pazīme ir, ja vairāku ēdienreižu laikā viņš izdzer tikai pusi līdz trīs ceturtdaļas no ierastā daudzuma. Zīdot, pievērs uzmanību ēdienreižu skaitam un ilgumam, dzirdamai rīšanai, tam, vai pēc tam viņš šķiet apmierināts — un autiņbiksītēm. Pirmajās nedēļās normāli ir 6–8 smagi slapjas autiņbiksītes 24 stundās, pēc tam parasti 5–6, no apmēram pusgada vecuma 4–6. Ja slapjo autiņbiksīšu ir tikai puse no ierastā, viena autiņbiksīte 8 stundas vai ilgāk paliek sausa, mute ir sausa, raudot nav asaru, avotiņš ir iekritis vai mazulis ir izteikti apātisks, tas steidzami jāizvērtē ārstam.

Vai autiņbiksīte ir slapja? Mūsdienu autiņbiksītes uzsūc tik labi, ka naktī to gandrīz nevar sataustīt. Ieliec tajā gabaliņu virtuves papīra vai salīdzini svaru ar svaigu autiņbiksīti otrā rokā.

Vai modināt, lai padzertos? Pirmajā dzīves mēnesī, līdz mazulis atkal sasniedzis savu dzimšanas svaru, naktī nevajadzētu paiet ilgāk par apmēram 4 stundām bez ēdienreizes; tad maigi pamodini viņu un pirms tam atbrīvo degunu. Vecākus zīdaiņus drīksti atstāt gulēt, kamēr viņi elpo mierīgi — piedāvā krūti vai pudelīti nākamajā pamošanās reizē.

Labi sagatavots vakars palīdz klepojošam mazulim gulēt labāk un ietaupa tev naktī kādu rūpi:

1. 1

   Īsi izvēdini. Higrometrs parādīs, vai gaisa mitrums ir 40–60 % robežās.

2. 2

   Pirms pēdējās ēdienreizes atbrīvo degunu. Ja ir reflukss, ēdienreizi labāk neveidot pārāk lielu un pēc tam kādu laiku paturi mazuli vertikāli.

3. 3

   Guļammaiss, nevis sega, bez cepurītes, un neģērb siltāk nekā parasti, arī tad, ja ir drudzis. Pārbaudi pakausi: tai jābūt siltai, bet ne nosvīdušai.

4. 4

   Gultiņa atrodas tavā guļamistabā, lai tu dzirdētu savu mazuli.

5. 5

   Sagatavo, ko naktī vajadzēs: termometru, pilienus, salvetes, ūdeni sev, uzlādētu telefonu.

Pēc infekcijas atpakaļ ritmā: kamēr mazulis slimo, viņam vajag vairāk tuvuma, un tas ir pilnīgi normāli, arī tad, ja viņš biežāk aizmieg pie krūts vai uz rokām. Kad viņš atkal jūtas labi, maigi atgriezieties pie ierastā iemigšanas rituāla: tā pati secība, līdzīgs laiks, dažas pacietīgas vakara reizes.

Kad klepo paša bērns, gribas kaut ko darīt. Te īsi — kas zīdainim palīdz un kas var kaitēt, ar vienu noteikumu visiem līdzekļiem: nekas no tā nepieder mazuļa gultiņā.

Palīdz un ir droši: fizioloģiskā šķīduma pilieni, saudzīga atsūkšana, bieža zīdīšana vai pudelītes došana, tuvums un īsa vēdināšana. Ja gaiss ir ļoti sauss, var palīdzēt mitra drāna uz radiatora. Gaisa mitrinātāju izmanto tikai ar vēsu miglu, bērnam neaizsniedzamā vietā, nevērstu tieši uz gultiņu un ar droši novietotu vadu; ūdeni maini katru dienu un ierīci tīri pēc ražotāja norādēm. Virs 60 % gaisa mitrums veicina pelējumu, tāpēc guļamistabā nežāvē slapju veļu un nekad nekar drānas virs gultiņas. No pirmās dzimšanas dienas ½ tējkarotes medus vakarā, pirms zobu tīrīšanas, var mazināt klepus kairinājumu.

Nekaitīgi, bet bez pierādītas iedarbības

• Mātes piens degunā: daži par to zvēr, bet saaukstēšanās gadījumā tas nav pietiekami izpētīts. Ja tomēr, tad tikai svaigi atslaukts piens; pārbaudītā izvēle paliek fizioloģiskais šķīdums.

• Sīpoli pie gultas: iedarbība pret klepu nav pierādīta. Ja tomēr, tad tikai bērnam neaizsniedzamā vietā, nekad gultā.

• Inhalēšana ar smidzinātāju un izotonisku fizioloģisko šķīdumu no sterilām vienreizējām ampulām: nekaitīga, taču skaidra iedarbība saaukstēšanās gadījumā nav pierādīta. Koncentrētākus šķīdumus un piedevas lieto tikai pēc ārsta norādījuma, bez eļļām; ierīci pēc katras lietošanas tīri un žāvē.

• Tēja: līdz 6 mēnešu vecumam mazulim, izņemot pienu, neko nevajag. Vēlāk izvēles dzēriens ir ūdens; Eiropas Zāļu aģentūra ārstniecisku fenheļa tēju neiesaka bērniem līdz 4 gadu vecumam.

• Krūšu kompreses: karstas kartupeļu kompreses zīdainim nekad — applaucēšanās risks. Maziem bērniem tikai remdenas, iepriekš pārbaudītas uz tava plaukstas locītavas iekšpuses.

Riskanti — lūdzu, nedari

• Nekādu medu pirms pirmās dzimšanas dienas, arī ne tējā, uz knupīša vai sīrupā: tas var izraisīt zīdaiņu botulismu — retu, bet dzīvībai bīstamu paralīzi līdz pat elpošanas paralīzei.

• Nekādus klepus sīrupus, klepu nomācošus vai atkrēpojošus līdzekļus pēc savas iniciatīvas, arī ne augu valsts. Bērniem nav pierādīta klepu nomācošo līdzekļu efektivitāte. Preparātus ar efeju bērni līdz 2 gadu vecumam nedrīkst saņemt, jo tie var pastiprināt elpošanas traucējumus; acetilcisteīns saskaņā ar lietošanas instrukciju ir aizliegts līdz 2 gadu vecumam, kodeīns — līdz 12 gadu vecumam. Pirms jebkura līdzekļa lietošanas aprunājies ar ārstu.

• Nekādas ēteriskās eļļas un nekādus saaukstēšanās balzamus ar mentolu, kamparu, eikaliptu vai piparmētru eļļu bērniem līdz 3 gadu vecumam, arī ne tādus, kas marķēti „zīdaiņiem”, ne uz ādas, ne kā telpas aromātu: pat daži pilieni var izraisīt balsenes spazmu ar akūtu elpas trūkumu.

• Nekādu karstu tvaiku virs bļodas vai vannasistabā: ieguvums nav pierādīts, bet applaucēšanās risks ir.

• Dekongestējošos deguna pilienus tikai pēc saskaņošanas, tikai zīdaiņiem paredzētajā koncentrācijā, precīzi pēc devas un nekad ilgāk, nekā norādīts lietošanas instrukcijā, parasti ne ilgāk kā 5–7 dienas. Nekad nelieto pieaugušo vai brāļu un māsu aerosolu: pārdozēšana zīdaiņiem var izraisīt elpošanas pauzes, krampjus vai izteiktu miegainību.

• Nedod bērniem acetilsalicilskābi (ASS) un nesāc antibiotikas „drošības pēc” — pret saaukstēšanās vīrusiem antibiotikas nepalīdz.

Jau noticis? Ja balzamu vai eļļu jau esi uzsmērējusi, nomazgā vietu ar ūdeni un nedaudz ziepēm, izvēdini telpu un turi mazuli redzeslokā. Ja ir elpas trūkums, krampji vai viņu grūti pamodināt: 113 (vai 112). Ja viņš kaut ko dabūjis mutē vai degunā, zvani Saindēšanās un zāļu informācijas centram 67042473; tas darbojas visu diennakti.

No šīs vietas vari lasīt par cēloņiem un atgriezties vēlāk, ja vajag. Sauss, ar gļotām, rejošs vai svilpjošs: klepus skanējums var dot norādes, cik steidzami jārīkojas, taču diagnozi tas neaizstāj.

• Klepus ar gļotām un iesnām: brīvs, īpaši vakarā un guļus, starplaikos mierīga elpošana. Visbiežāk saaukstēšanās. Ko darīt tagad: atbrīvot degunu, dot padzerties, novērot.

• Grabēšana, krākšķēšana, šņākšana: ja pēc atklepošanās vai ar brīvu degunu kļūst klusāk, gļotas ir degunā un rīklē, nevis plaušās. Ja kopā ar ātru elpošanu, ievilkšanos vai drudzi: steidzami jāpārbauda. Ja tavs mazulis jau kopš pirmajām dzīves nedēļām ieelpojot čīkst vai trokšņo, īpaši skaļi dzerot un raudot, bieži iemesls ir vēl mīksta balsene, kas parasti nostiprinās līdz pirmajai vai otrajai dzimšanas dienai; pastāsti par to ārsta praksē.

• Sauss kairinošs klepus bez slimības pazīmēm: nav iesnu, nav drudža, labs noskaņojums. Bieži iemesls ir sauss apkures gaiss vai dūmi. Ko darīt tagad: pārbaudi gaisu un vidi; ja tas turpinās nedēļām, drīzumā pie ārsta.

• Rejošs klepus, kas atgādina roņa riešanu, kopā ar aizsmakušu balsi un raupju skaņu ieelpā (stridors): tipiski pseidokrupam, parasti no apmēram 6 mēnešu vecuma. Ko darīt tagad: nomierināt un steidzami ļaut ārstam izvērtēt; ja stridors ir arī miera stāvoklī: 113 (vai 112).

• Augsta svilpjoša skaņa izelpā un ātrāka elpošana: bieži iekaisuši mazie elpceļi, piemēram, bronhiolīta vai obstruktīva bronhīta gadījumā. Ko darīt tagad: steidzami jāpārbauda.

• Klepus lēkmes: grūdieni seko tik cieši cits citam, ka starp tiem gandrīz nav gaisa, seja kļūst sarkana vai zilgana, beigās seko skaļa gaisa ieraušana, kas izklausās kā iegaudošanās, bieži ar rīstīšanos vai vemšanu; starp lēkmēm bērns izskatās gandrīz vesels. Tipiski garajam klepum, bet maziem zīdaiņiem šīs skaņas vietā bieži ir elpošanas pauzes. Ko darīt tagad: steidzami zvanīt, bet elpošanas paužu vai zilguma gadījumā — 113 (vai 112).

• Pēkšņs, spēcīgs klepus it kā no zila gaisa, īpaši maziem bērniem ēšanas vai spēlēšanās laikā: iespējams, viņš ir kaut ko ieelpojis, piemēram, rieksta gabaliņu. Ko darīt tagad: steidzami pārbaudīt, arī tad, ja klepus pāriet — nereti pēc dažām dienām kļūst vieglāk, lai gan svešķermenis joprojām ir iekšā.

Daudzas saaukstēšanās zīdaiņa vecumā nenozīmē vāju imunitāti: pret katru no daudzajiem saaukstēšanās vīrusiem bērnam aizsardzība vēl tikai jāizveido. Līdz skolas vecumam 8–12 elpceļu infekcijas gadā var būt normālas, bet, ja ir brāļi, māsas vai bērnudārzs, bieži pat vairāk.

Bieži viss sākas ar iesnām, reizēm ar nelielu drudzi, un tad parādās klepus: sākumā sauss, vēlāk brīvāks. Pati infekcija parasti ilgst vienu līdz divas nedēļas, bet klepus bieži ilgāk; līdz trim nedēļām tas nav retums. Gļotādai vajag laiku, un bronhi vēl kādu brīdi paliek jutīgi, tāpēc auksts gaiss, piepūle vai dūmi var atkal izraisīt klepu. Izšķirošā ir virzība: klepus kļūst brīvāks un retāks. Antibiotikas saaukstēšanās gadījumā nepalīdz.

Kad jāiet pie ārsta, rakstīts 3. līmenī. Zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam šie termiņi neattiecas: viņiem jebkurš klepus ārstam jāizvērtē vēl tajā pašā dienā.

Pirmā lēkme daudziem vecākiem ir biedējoša. Bieži dienā bērns bijis tikai nedaudz saaukstējies, bet vakarā vai naktī pamostas: klepus rej, balss ir aizsmakusi, ieelpojot dzirdi raupju ievilkšanos. Iemesls ir vīrusu izraisīts pietūkums pie balsenes un zem tās. Visbiežāk tas skar bērnus no 6 mēnešu līdz 3 gadu vecumam, īpaši rudenī un ziemā; parasti apmēram pēc divām dienām viss ir pāri.

Šādi vari palīdzēt lēkmes laikā:

1. 1

   Paliec mierīga, cik vien tas iespējams. Raudāšana elpas trūkumu pastiprina, un tava mierīgā balss tagad ir labākais līdzeklis.

2. 2

   Paņem bērnu vertikāli rokās vai apsēdini sev klēpī.

3. 3

   Ļauj vēsam, svaigam gaisam skart viņa seju: pie atvērta loga, pie atvērtām ledusskapja durvīm vai silti saģērbtu īsu brīdi uz balkona — nekad bez uzraudzības. Daudzi bērni tā nomierinās, arī tad, ja tas nav droši pierādīts.

4. 4

   Nekādu karstu tvaiku: ieguvums nav pierādīts, bet applaucēšanās risks ir.

5. 5

   Ja viņš nomierinājies, dod padzerties maziem malciņiem: zīdaiņiem krūti vai pudelīti, bērniem, kas jau ēd piebarojumu, vēsu ūdeni no krūzes.

6. 6

   Ja jums ir izrakstīta kortizona svecīte vai sīrups, dod to, kā iepriekš norunāts. Tas neiedarbojas uzreiz, agrākais pēc apmēram pusstundas, bieži tikai pēc vienas līdz divām stundām: bez saskaņošanas nedod otru devu, un, ja elpas trūkums pastiprinās, tik un tā zvani 113 (vai 112). Jau iepriekš noskaidro ar ārstu, ko darīt, ja svecīte uzreiz iznāk ārā.

Un pēc tam? Pēkšņs rejošs klepus katru reizi steidzami jāizvērtē ārstam, naktī — pa 66016001, arī tad, ja bērns pa šo laiku jau nomierinājies. Tur izvērtēs, vai pietiek sagaidīt rītu. Šajā un nākamajā naktī ieskaties biežāk, jo lēkmes var atkārtoties. Ja raupjā skaņa miera stāvoklī atgriežas vai ieelpojot ievelkas āda: 113 (vai 112).

Ja bērnam stipri tek siekalas, viņš nevar norīt, sēž paliecies uz priekšu, runā klusināti un viņam ir augsts drudzis, bet gandrīz nav klepus, iemesls var būt uzbalseņa iekaisums. Kopš Hib vakcīnas tas ir reti, bet vienmēr ir neatliekama situācija: neskaties rīklē, neguldi viņu, nedod dzert un uzreiz zvani 113 (vai 112).

RS vīrusi cirkulē galvenokārt no rudens līdz pavasarim. Zīdaiņiem RSV infekcijas ir biežs hospitalizācijas iemesls. Īpaši apdraudēti ir mazuļi pirmajos sešos dzīves mēnešos, priekšlaikus dzimušie bērni un bērni ar noteiktām pamatslimībām.

Pašiem mazākajiem vīruss var izraisīt sīkāko elpceļu atzaru iekaisumu — bronhiolītu, kas ir pirmajiem diviem dzīves gadiem raksturīga slimība. Tas sākas kā iesnas; pēc vienas līdz divām dienām klepus kļūst stiprāks un elpošana ātrāka. Smagākās parasti ir trešā līdz piektā diena, klepus bieži uzlabojas trīs nedēļu laikā. Īpaši vēro ievilkšanos, elpošanas tempu un izdzerto daudzumu; robežvērtības atrodamas trijos līmeņos. Mājās palīdz brīvs deguns, biežākas mazākas maltītes, turēšana vertikāli nomodā un vide bez dūmiem.

Profilaksei: vakcinācijas eksperti iesaka visiem zīdaiņiem pirmajā RSV sezonā saņemt ilgstošas darbības antivielu, ko vienreiz injicē augšstilbā, piemēram, nirsevimabu vai klesrovimabu. Latvijā valsts šo profilaksi pašlaik apmaksā tikai riska grupu zīdaiņiem, piemēram, ļoti priekšlaikus dzimušiem — pajautā ģimenes ārstam, vai un kā tavs mazulis to var saņemt. Ja bērns dzimis no aprīļa līdz septembrim, to dod rudenī pirms sezonas, proti, no septembra līdz novembrim. Ja bērns dzimis no oktobra līdz martam, to dod pēc iespējas drīz pēc dzimšanas — izrakstoties vai pirmajā jaundzimušā profilaktiskajā apskatē. Nokavēts? Tad pirmajā sezonā jāpanāk pēc iespējas ātrāk. Vieglas infekcijas dēļ gaidīt nevajag, un šo devu var saņemt tajā pašā reizē, kad standarta vakcīnas. Vai tavs mazulis to jau saņēmis, var redzēt vakcinācijas ierakstos; ja neesi droša, pajautā ārsta praksē. Bērni ar noteiktām smagām pamatslimībām to var saņemt arī otrajā sezonā. Vakcinācijas eksperti pašlaik neiesaka RSV vakcīnu grūtniecības laikā; ja māte tomēr tika vakcinēta, veselam mazulim parasti profilakse vairs nav vajadzīga — izņemot gadījumu, ja vakcīna tika saņemta mazāk nekā divas nedēļas pirms dzemdībām vai mazulim ir riska faktori.

Garais klepus ir baktēriju izraisīts, izplatās ar pilieniem, ir ļoti lipīgs un īpaši bīstams maziem zīdaiņiem. Raksturīgas ir klepus lēkmes, kas aprakstītas augstāk pie klepus veidiem, bieži vairāk naktīs; drudža parasti nav, un slimība ieilgst daudzās nedēļās. Līdz sešu mēnešu vecumam smagas norises risks ir visaugstākais, un maziem zīdaiņiem iegaudojošās ieelpas vietā bieži ir elpošanas pauzes, reizēm ar zilgumu.

Pusaudžiem un pieaugušajiem bieži ir tikai ilgstošs klepus, tāpēc slimība viņiem paliek neatpazīta — un tieši viņi aplipina zīdaiņus. Ja kāds jūsu tuvumā klepo ilgāk par divām nedēļām vai ir apstiprināts garais klepus, steidzami piezvani ģimenes ārsta praksei, bet ārpus darba laika — uz 66016001. Pēc kontakta zīdaiņiem un viņu mājsaimniecībai bieži profilaktiski dod antibiotiku, un tā vislabāk darbojas, ja sākta agri. Ar antibiotikām ārstē arī pašu slimību; bērnudārzā vai dienas aprūpē saslimis bērns parasti drīkst atgriezties piecas dienas pēc efektīvas ārstēšanas sākuma, ja ārsts to atļauj.

Kā pasargāt mazuli tagad

• Pārbaudi Mātes pasē un vakcinācijas ierakstos, vai šajā grūtniecībā biji vakcinēta pret garo klepu; vakcinācijas eksperti to iesaka katrā grūtniecībā. Ja tas nav izdarīts, mātei vakcīna jāsaņem pēc iespējas pirmajās dienās pēc dzemdībām.

• Tavs mazulis tiek vakcinēts pēc valsts vakcinācijas kalendāra, pirmo reizi 2 mēnešu vecumā; precīzus termiņus, arī priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, pateiks ģimenes ārsts. Pēc pirmās potes aizsardzība vēl nav pilnīga.

• Partnerim, vecvecākiem un visiem, kas rūpējas par mazuli, vakcinācija nepieciešama, ja pēdējā bija pirms vairāk nekā desmit gadiem — vislabāk pirms dzemdībām, citādi tagad.

Ja tavs mazulis naktīs klepo bez saaukstēšanās, pie vainas bieži ir aizrīšanās, reflukss, sauss gaiss vai dūmi.

Klepus ēšanas laikā: bieži pie vainas piena plūsma. Ja mazulis klepo un purkšķina galvenokārt pirmajās minūtēs pie krūts, piens bieži vien vienkārši plūst pārāk strauji (spēcīgs piena izdalīšanās reflekss). Liec viņu pie krūts vertikālāk vai pašai atgāzies atpakaļ, pirmajā stiprajā plūsmā uz brīdi atņem no krūts un pienu notver drāniņā. Pudeles gadījumā bieži knupīša atvere ir par lielu.

Ja viņš aizrijas, paņem viņu rokās, turi viegli saliektu uz priekšu, ļauj izklepoties un pēc tam noslauki muti. Ja viņš stipri klepo un starplaikos tiek pie gaisa, aizsargreflekss darbojas. Ja nav skaņas, nav klepus, viņš kļūst zils: 113 (vai 112) un paņēmieni no lodziņa „Aizrījies un netiek pie gaisa”.

Reflukss. Daudzi zīdaiņi pēc ēšanas atgrūž; parasti tas sākas pirms 8. dzīves nedēļas un uzlabojas līdz pirmajai dzimšanas dienai. Daži klepo vai žagojas dzeršanas laikā arī bez redzamas atgrūšanas („klusais reflukss”). Palīdz, ja mazuli ēšanas laikā un pēc ēšanas kādu brīdi turi vertikāli, pa vidu ļauj atraut gaisu un labāk dod mazākas ēdienreizes. Gulēt viņš tik un tā guļ uz muguras uz līdzenas virsmas; pacelts galvgalis nepalīdz. Biezinātājus, pret refluksu paredzētu piena maisījumu un skābi bloķējošus līdzekļus lieto tikai pēc saskaņošanas ar ārstu.

Kad ar to doties pie ārsta? Drīzumā, ja mazulis slikti pieņemas svarā, pie katras ēdienreizes kliedz un liecas atpakaļ, atgrūšana sākas tikai pēc 6. mēneša vai saglabājas pēc pirmās dzimšanas dienas — un ja viņš klepo vai rīstās gandrīz pie katras ēdienreizes, pēc tam skan gurkstoši vai viņam atkārtoti ir elpceļu infekcijas; tad pārbaudīs, vai viņš pareizi rij. Steidzami, ja ir strūklveida vemšana, īpaši starp 2. un 8. dzīves nedēļu, un ja vemšanā vai izkārnījumos ir asinis. Zaļa vemšana: nekavējoties uz bērnu slimnīcu.

Sausais gaiss padara deguna gļotas biezākas; labvēlīgs ir 40–60 % gaisa mitrums, bet kas palīdz, aprakstīts sadaļā „Mājas līdzekļi un klepus sīrups”. Dūmi klepu ievērojami pasliktina: smēķējošu vecāku bērniem biežāk ir obstruktīvs bronhīts, un bronhiolīta gadījumā palielinās smagas norises risks. Arī smēķēšana uz balkona nepasargā, jo paliekas nosēžas uz drēbēm, matiem un mēbelēm. Tas, kurš smēķē, pēc tam nomazgā rokas un uzvelk tīru virsdrēbi, pirms ņem mazuli rokās. Arī e-cigaretes un ūdenspīpe viņa tuvumā nav piemērotas, un kvēpināmās nūjiņas, aromātiskās sveces vai telpu aerosoli jutīgus elpceļus papildu kairina.

Daži zīdaiņi un mazi bērni gandrīz pie katras infekcijas izelpā svilpj: bronhi pietūkst, un biezās gļotas tos sašaurina vēl vairāk. Tas ir bieži — vismaz vienu šādu epizodi piedzīvo 30–50 % visu zīdaiņu un mazu bērnu —, un lielākajai daļai vēlāk astma neattīstās. Tev svarīgi: svilpšanu steidzami parādīt ārstam un ārsta praksē pieminēt, vai ģimenē ir astma, atopiskais dermatīts vai alerģijas.

Ja ārsts izraksta inhalatoru, mazi bērni inhalē ar starpkameru un masku: sakrati inhalatoru un ievieto to kamerā, masku cieši turi virs mutes un deguna, vienu devu iesmidzini kamerā un ļauj bērnam veikt tik daudz mierīgu ieelpu, cik ārsts teicis — bieži 5–10. Katru nākamo devu dod atsevišķi. Vislabāk tas izdodas, kad bērns ir mierīgs vai pusmiegā; raudot aktīvās vielas gandrīz nenonāk, kur vajag. Pēc kortizona aerosoliem noslauki seju un dod padzerties. Kameru apmēram reizi nedēļā nomazgā siltā ziepjūdenī un ļauj nožūt gaisā.

Un tu pati? Klepojošs mazulis bieži nozīmē vairākas īsas naktis pēc kārtas. Tas izsmeļ, un naktīs rūpes šķiet lielākas nekā dienā.

• Dienā sev nospraud robežas. Uzraksti uz lapiņas pie gultas brīdinājuma pazīmes no trim līmeņiem vai uztaisi ekrānuzņēmumu no lodziņa „Pievērs uzmanību”. Tad trijos naktī tev nav jāmin, tikai jāapskatās.

• Sagatavo visu iepriekš: pilienus, termometru, salvetes, ūdeni, uzlādētu telefonu un piekļuvi e-veselībai, kur ir mazuļa dati un vakcinācijas. Un nākamajai saaukstēšanās reizei turi rezervē fizioloģiskā šķīduma vienreizējās devas, digitālu termometru un deguna aspiratoru.

• Guli, kad guļ tavs mazulis, arī dienā. Ja esat divi, sadaliet nakti: viens dežurē, otrs guļ, vajadzības gadījumā citā istabā.

• Tev tas nav jāiztur vienai, arī bez ģimenes tuvumā. Naktī medicīniskus jautājumus palīdz izvērtēt Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Ja jūti, ka vairs netiec galā, zvani diennakts krīzes tālrunim 116123; arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 visu diennakti palīdz vecākiem. Pēc tam atbalstu var meklēt ģimenes ārsta praksē vai pašvaldības sociālajā dienestā.

Ja slima esi tu pati: zīdīt drīksti turpināt — ar pienu tu saaukstēšanos nepārnes, bet nodod mazulim aizsargvielas. Pirms zīdīšanas un autiņbiksīšu maiņas nomazgā rokas, klepo elkoņa locītavā un ciešā kontaktā droši nēsā masku. Ieteikums, ka saslimušajiem vajadzētu izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam, attiecas uz ciemiņiem un brāļiem, māsām, nevis uz zīdīšanu un mierināšanu. Par savām zālēm pajautā aptiekā vai ģimenes ārstam: pseidoefedrīns, piemēram, kombinētos saaukstēšanās līdzekļos, var samazināt piena daudzumu, bet kodeīna zīdīšanas laikā pilnībā izvairās. Un tas, kurš lieto līdzekli, kas padara miegainu, neguļ ar mazuli gultā vai uz dīvāna.

Ja naktī kļūsti satraukta, tas nenozīmē, ka pārspīlē, bet gan to, ka esi vērīga. Zvans, kura beigās izrādās, ka „viss ir kārtībā”, nav veltīgs zvans, bet mierīgāka nakts.