Mazulis miegā raustās un rūc

Visbiežāk jā. Raustīšanās, rūkšana, nopūtas un neregulāra elpošana ir daļa no aktīvā miega — REM miega zīdaiņu versijas. Jaundzimušajiem tas aizņem aptuveni pusi no miega laika. Ārstam vajadzētu parādīt raustīšanos, kas turpinās arī nomodā, un elpošanas pauzes, kas ilgākas par 10 sekundēm. Ja pauze ilgst vairāk nekā 20 sekundes, lūpas kļūst zilas vai pelēkas, ir elpas trūkums vai krampju lēkme, nekavējoties zvani 113 (vai 112).

Ātrā pārbaude, pirms lasi tālāk

1. 1

   Vai tavs mazulis elpo — vai vēders ceļas un nolaižas, pat ja ritms ir neregulārs?

2. 2

   Vai lūpas, mēle un seja ir sārtas, nevis zilas, pelēkas vai nedzīvi bālas?

3. 3

   Ja šaubies: vai mazuli var pamodināt, ja viņu uzrunā un pieskaries, un vai viņš tad enerģiski kustas?

Trīs reizes jā? Tad ļoti iespējams, ka tas ir aktīvais miegs — mierīgi lasi tālāk. Ja nē, pārej uz sadaļu „Kad tā ir neatliekama situācija?”. Lai pārbaudītu, drīksti jebkurā brīdī ieslēgt gaismu; pietiek ar telefona lukturīti, kas vērsts pret griestiem.

Pirmajās nedēļās mazuļiem ir divas miega fāzes: aktīvais miegs ir REM miega zīdaiņu versija, ko sauc arī par sapņu miegu, bet mierīgais miegs — dziļā miega versija. Atšķirībā no pieaugušajiem jaundzimušie parasti uzreiz pēc iemigšanas ieslīd dzīvīgajā fāzē — tā aizņem aptuveni astoņas stundas diennaktī. Abas fāzes vari atšķirt arī pustumsā:

• Aktīvais miegs: acis kustas zem plakstiņiem, pirkstiņi, rokas vai kājas raustās, mute zīž vai šmakstina. Elpošana ir neregulāra — brīžiem ātrāka, brīžiem ar īsām pauzēm, un klāt nāk rūkšana, smilkstēšana, nopūtas. Šajā fāzē tavs mazulis ātri pamostas — var pietikt ar kādu skaņu vai nelielu grūdienu.

• Mierīgais miegs (dziļais miegs): seja atslābusi, rokas bieži brīvi atvērtas, elpošana vienmērīga; pirmajās nedēļās raustīšanās lielākoties mitējas. Lai pamostos, mazulim vajag spēcīgāku kairinājumu — izģērbšanu, autiņbiksīšu maiņu, pēdiņas pārglaudīšanu —, bet tad viņš atver acis un sāk īgņoties.

Tas, ka mazulim dziļajā miegā vajag ilgāku laiku, lai pamostos, tātad ir normāli. Trauksmes signāls tas ir tikai tad, ja viņš arī no šādiem kairinājumiem īsti nepamostas, paliek ļengans vai uzreiz atkal aizslīd miegā.

Smaids, raudas, pusvirus acis: kas vēl notiek

• Smaids miegā: daudzi mazuļi smaida aktīvajā miegā ilgi pirms tam, kad apzināti uzsmaida tev. Šo agrīno smaidu uzskata par refleksu.

• Raud, nepamostoties: gadās arī smilkstēšana vai īss kliedziens ar aizvērtām acīm, un bieži tas pēc dažām sekundēm pāriet.

• Pusvirus acis: daži mazuļi guļ ar šauru spraudziņu starp plakstiņiem. Parasti tas ir nekaitīgi; ja acis pēc tam izskatās sarkanas vai kairinātas, pastāsti par to ārstam.

• Vai mans mazulis sapņo? To neviens droši nezina. Taču raustīšanās nav murgu pazīme.

Viens miega cikls — viena aktīvā un viena mierīgā miega fāze — maziem zīdaiņiem ilgst aptuveni 50 līdz 60 minūtes. Jaundzimušais parasti sāk ar aktīvo miegu un pēc apmēram 20 minūtēm ieslīd mierīgajā. Cikla beigās viņš bieži gandrīz pamostas, staipās vai izdod kādu skaņu. Bieži viņš pats ieslīd nākamajā ciklā, bet dažreiz pasauc tevi. Tas izskaidro arī īsās diendusas: bieži tavs mazulis pēc apmēram viena cikla nav spējis pāriet nākamajā.

Pirmajās nedēļās tavs mazulis vēl nepazīst nakti un guļ posmos no aptuveni 30 minūtēm līdz 3 stundām visu diennakti. Izteiktāks dienas un nakts ritms parasti izveidojas apmēram 8 līdz 12 nedēļu vecumā. Palīdz: dienā dienasgaisma un parastās ikdienas skaņas, naktī blāva gaisma, klusa balss un nekādu rotaļu.

Kā uzsver pediatru profesionālās biedrības, īsa pamošanās pārejā starp divām miega fāzēm tātad ir normāla, nevis slimības pazīme.

Pētnieki pieņem, ka katrs raustījums aktīvajā miegā paziņo smadzenēm, kurš muskulis ir kustējies, — tā, iespējams, pamazām veidojas iekšēja sava ķermeņa karte.

Miega raustīšanās. Atsevišķi, dažas sekundes ilgi roku, plaukstu vai kāju raustījumi jebkurā vecumā ir daļa no miega — īpaši, ja tie parādās neregulāri un tavs mazulis pēc tam normāli pamostas un labi ēd.

Moro reflekss: kāpēc mazulis miegā satrūkstas. Skaļa skaņa vai sajūta, ka krīt atpakaļ, — un tavs mazulis izpleš rokas un kājas, atver plaukstas un atkal savelk rokas kopā, bieži ar īsu raudienu. Raksturīgi: ir izraisītājs, reflekss parādās vienreiz un pāriet. Tas ir visspēcīgākais pirmajā mēnesī, apmēram no otrā mēneša kļūst vājāks un parasti izzūd starp trešo un sesto mēnesi.

Labdabīgās miega mioklonijas. Dažiem veseliem jaundzimušajiem miegā ir ritmisku raustījumu sērijas, bieži rokās vai kājās. Tās sākas pirmajās dzīves dienās vai nedēļās, parādās tikai miegā un beidzas, tiklīdz mazulis ir pa īstam pamodies. Turēšana tās droši neaptur, dažreiz tās no tā pat pastiprinās — tātad tas nav tests; šūpošana tās var izraisīt. Tā kā tās atgādina krampju lēkmi, ārstam tuvāko dienu laikā vajadzētu tās redzēt video. Ja ārsts ir konstatējis labdabīgās miega mioklonijas, vari atviegloti uzelpot: tās neatstāj sekas, taču apmēram trešdaļai mazuļu turpinās arī pēc trešā mēneša. Ja šādas sērijas sākas tikai pēc pirmā dzīves mēneša, zvani ārstam vēl tajā pašā dienā.

Nekaitīgi vai ne? Filmē un modini — tieši šādā secībā

1. 1

   Ja tavs mazulis neelpo, ir zils vai pelēks vai nereaģē: uzreiz 113 (vai 112), nefilmē. Ja blakus nav neviena cita, vienmēr vispirms zvani.

2. 2

   Citādi ieslēdz gaismu, uz brīdi atver guļammaisu un nofilmē visu mazuli — seju ar acīm, rokas un kājas, ja iespējams, no sākuma līdz beigām.

3. 3

   Uzrunā mazuli, pārglaudi viņam pēdiņu, paņem rokās — un turpini filmēt.

4. 4

   Ja raustīšanās beidzas un mazulis skatās uz tevi kā parasti: pieraksti laiku un ilgumu, video tuvāko dienu laikā parādi ārstam.

5. 5

   Ja viņš turpina raustīties un nereaģē uz tevi: 113 (vai 112). Īsas saliekšanās spazmas sērijās, starp kurām viņš reaģē uz uzrunu: vēl šodien pie ārsta (skat. „Infantilās spazmas”).

Trīcēšana raudot. Ja raudot trīc zods, rokas vai kājas, jaundzimušajiem tas ir normāli. Trīce beidzas, kad mazulis zīž vai tu maigi pieturi viņa roku vai kāju, un parasti mitējas apmēram līdz otrajam mēnesim. Ja tavam 10 nedēļas vecajam mazulim zods vēl trīc tikai raudot, pastāsti par to nākamajā profilaktiskajā apskatē pie ģimenes ārsta. Ja viņš trīc, lai gan ir mierīgs, vai trīce pastiprinās, tuvāko dienu laikā parādi viņu ārstam.

Tik mazs cilvēciņš guļ pārsteidzoši skaļi. Lielākajai daļai skaņu ir vienkāršs izskaidrojums:

• Šņākšana, šņaukāšana, svilpšana caur degunu: deguns ir sīks, un dzirdami ir jau nedaudz piekaltuši izdalījumi.

• Sēkšana un burbuļošana kaklā: parasti siekalas vai nedaudz atgrūsta piena.

• Rūkšana un spiešanās: bieži strādā zarnas — vairāk par to sadaļā par rūcošo mazuli.

• Nopūtas, gaisa ķeršana, elsošana: dziļa ieelpa vai īsa ātra elpošana tūlīt pēc nelielas pauzes ir daļa no periodiskās elpošanas.

• Čīkstēšana, smilkstēšana, vaidēšana, žagas: aktīvajā miegā arī tas ir normāli.

Divas skaņas ir citādas. Augsta, spiedzīga vai svilpjoša skaņa katrā ieelpā, arī tad, ja deguns ir brīvs, saucas stridors, un tā bieži kļūst skaļāka, mazulim ēdot, raudot un guļot uz muguras. Visbiežāk cēlonis ir vēl mīksta balsene (laringomalācija), kas parasti pāriet pirmajā dzīves gadā, vēlākais apmēram pusotra līdz divu gadu vecumā. Tomēr ārstam to vajadzētu apskatīt tuvāko dienu laikā, bet, ja ir ēšanas grūtības, slikts svara pieaugums vai elpošanas pauzes, — vēl tajā pašā dienā.

Otrā ir rūkšana vai vaidēšana katrā elpas vilcienā. Zarnu rūkšana nāk epizodēs, mazulim spiežoties, starplaikos viņš elpo mierīgi, un bieži seko gāzes vai vēdera izeja. Elpas trūkuma rūkšana nepāriet un nāk kopā ar ātru elpošanu, izplestiem nāsu spārniņiem vai ievilkumiem: katrā ieelpā āda starp ribām, zem ribu loka vai virs krūšu kaula ievelkas uz iekšu. Tā nav miega skaņa — zvani 113 (vai 112).

Aizlikts deguns — kā palīdzēt: pirms ēšanas iepilini katrā nāsī vienu vai divus aptiekā nopērkamus sāls šķīduma deguna pilienus, bet atšķaidītos izdalījumus ar tīru deguna aspiratoru izsūc tikai pie nāšu atveres. Asinsvadus sašaurinošus deguna pilienus lieto tikai īslaicīgi, zīdaiņiem paredzētā devā un pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu. Aizliegti ir balzami vai eļļas ar mentolu, kamparu vai eikaliptu — zīdaiņiem jau nelieli daudzumi var izraisīt dzīvībai bīstamu balsenes spazmu ar elpas trūkumu —, kā arī pacelts gultiņas galvgalis vai ķīļveida spilvens. Ja aizlikta deguna dēļ mazulis gandrīz neēd, parādi viņu ārstam.

Bail, ka mazulis aizrīsies? Burbuļošana nav iemesls guldīt viņu uz sāniem: veseli mazuļi, guļot uz muguras, neaizrijas — viņus pasargā rīstīšanās reflekss un elpceļu uzbūve. Ja piens tek no mutes vai deguna, uz brīdi pagriez galviņu uz sāniem un noslauki to; ja mazulis ilgāk klepo vai rīstās, paņem viņu rokās, līdz viņš brīvi elpo.

Krākšana gadās, piemēram, ja ir aizlikts deguns. Ja tavs mazulis krāc gandrīz katru nakti, tuvāko dienu laikā pastāsti par to ārstam; ja ir arī elpošanas pauzes, gaisa ķeršana vai mazulis sliktāk ēd, — vēl tajā pašā dienā.

Daži mazuļi rūc, spiežas un kļūst sarkani, dažreiz vairākas minūtes, līdz beidzot nāk mīksta vēdera izeja vai gāzes. Speciālisti to sauc par zīdaiņu dishēziju, sarunvalodā — par „rūcošo mazuli”. Ar aizcietējumu tam nav nekāda sakara: tavam mazulim vispirms jāiemācās vienlaikus sasprindzināt vēdera muskuļus un atslābināt anālo sfinkteru. Mazuļiem, kas jaunāki par deviņiem mēnešiem, raksturīga ir vismaz aptuveni 10 minūšu spiešanās un raudāšana, pirms nāk mīksta vēdera izeja — vai arī nenāk. Ar laiku šī sadarbība izveidojas pati no sevis.

• Kas palīdz: pacietība. Turi mazuli rokās, kad viņš raud, un dod viņam laiku. Tev nekas nav „jāatrisina”.

• Kas nepalīdz: kairināt dibentiņu ar termometru vai vates kociņu, svecītes vai caurejas līdzekļi pēc savas iniciatīvas. Tas atņem mazulim iespēju vingrināties, un rūkšana var turpināties ilgāk.

• Tas vairs nav rūcošais mazulis: ja vēdera izeja ir cieta, tajā ir asinis, mazulis vemj, slikti ēd vai nepieņemas svarā, zvani ģimenes ārstam vēl tajā pašā dienā.

Īsas elpošanas pauzes ir daļa no aktīvā miega. Normāls modelis izskatās šādi: elpošana apstājas uz 5 līdz 10 sekundēm. Pēc tam mazulis 10 līdz 15 sekundes elpo ātrāk, apmēram 50 līdz 60 elpas vilcienu minūtē, un tad atgriežas savā ritmā. Lūpu un sejas krāsa nemainās. Speciālisti to sauc par periodisko elpošanu; lielākā daļa mazuļu no tās izaug apmēram līdz sestajam mēnesim.

Kā novērot pauzi

1. 1

   Gaisma: ieslēdz blāvu naktslampiņu vai pavērs telefona lukturīti pret griestiem — tumsā krāsu neredzēsi.

2. 2

   Skaties: vēro vēderu — zīdaiņiem tas ceļas un nolaižas izteiktāk nekā krūtis. Viegli uzliec uz tā roku, tad elpošanu vari arī sajust.

3. 3

   Skaiti: naktī uz aci novērtētas sekundes gandrīz vienmēr sanāk par garu. Lēnām skaiti „tūkstoš viens, tūkstoš divi …” vai izmanto telefona hronometru.

4. 4

   No 10 sekundēm: uzrunā mazuli, paberzē viņam muguru vai pēdiņas. Nekad nekrati.

5. 5

   Ja elpošana uzreiz neatsākas, mazulis ir ļengans vai mainījis krāsu: 113 (vai 112), ieslēdz skaļruni. Dispečers tev pateiks, kas jādara.

6. 6

   Pēc tam: pieraksti laiku, ilgumu, krāsu un to, kā elpošana atsākās.

Luksofors: līdz 10 sekundēm ar sārtu krāsu — normāli; ilgāk par 10 sekundēm — vēl šonakt jākonsultējas ar ārstu; ilgāk par 20 sekundēm vai ar krāsas izmaiņām — uzreiz 113 (vai 112). Visi īpašie gadījumi — piemēram, ja mazulis atsāka elpot tikai pēc tava pieskāriena — ir aprakstīti sadaļā „Kad tā ir neatliekama situācija?”.

Elpas vilcienu skaitīšana. Mierīgā miega laikā veselu minūti skaiti, cik reižu paceļas vēders — nevis 15 sekundes, reizinot ar četri, jo elpošana ir neregulāra, un ne tūlīt pēc pauzes. Normāli maziem zīdaiņiem nomodā ir apmēram 40 līdz 60 elpas vilcienu minūtē, miegā drīzāk 30 līdz 40. Ja miera stāvoklī atkārtoti vairāk nekā 60: vēl šodien parādi mazuli ārstam; ja ir ievilkumi, izplesti nāsu spārniņi vai vaidēšana: 113 (vai 112).

Kura krāsa ir svarīga? Lūpu, mēles un sejas. Vēsas, viegli zilganas plaukstas un pēdas maziem zīdaiņiem ir bieži sastopamas un, sasildot, atkal kļūst sārtas — tas vien nav neatliekama situācija. Ja mazulim ir tumšāka āda, skaties uz lūpām, mēli, smaganām un plakstiņu iekšpusi.

Priekšlaicīgi dzimušajiem mazuļiem elpošanas pauzes ir biežākas un ilgākas; viņiem ir spēkā norunas ar slimnīcu vai ārstu, kas viņu uzrauga. Visus vecuma norādījumus priekšlaicīgi dzimušajiem mazuļiem līdz apmēram otrajai dzimšanas dienai rēķini no paredzētā dzemdību termiņa.

Tu savu mazuli pazīsti vislabāk: ja tev kaut kas šķiet citādi, meklē ārsta padomu — labāk vienreiz par daudz nekā vienreiz par maz. Šeit katra brīdinājuma pazīme ir tieši vienā līmenī, un pietiek ar katru no tām atsevišķi.

1. līmenis — uzreiz 113 (vai 112), ja tavs mazulis …

• neelpo ilgāk par 20 sekundēm vai pēc pauzes neizskatās tāds kā parasti,

• viņam ir zilas, pelēkas vai nedzīvi bālas lūpas, mēle vai sejas āda,

• cīnās par katru elpas vilcienu: ievilkumi, izplesti nāsu spārniņi, vaidēšana katrā elpas vilcienā,

• nepamostas, šķiet ļengans vai pēkšņi kļūst stīvs,

• ritmiski raustās un tajā laikā nereaģē uz tevi, arī pēc pamodināšanas,

• iesnu vai klepus laikā pēkšņi sāk elpot ar pauzēm.

2. līmenis — vēl šodien, arī naktī: Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, bērnu neatliekamās palīdzības nodaļa vai dienā uzreiz ģimenes ārsts, ja …

• elpošanas pauze ilgusi vairāk nekā 10 sekundes, pat ja pēc tam viss šķiet normāli,

• tavs mazulis atsāka elpot tikai pēc tava pieskāriena vai pauzes laikā bija bāls, zilgans, ļengans vai uz brīdi nereaģēja, bet tagad izskatās tāds kā parasti — tad brauc tieši uz bērnu slimnīcu; ja nevari droši aizbraukt, zvani 113 (vai 112),

• viņš ir jaunāks par trim mēnešiem un viņam ir 38,0 °C vai vairāk (mērot taisnajā zarnā),

• viņš ēd ievērojami sliktāk, izlaiž vairākas ēdienreizes vai gandrīz nepamostas, lai paēstu,

• miera stāvoklī viņš atkārtoti elpo ātrāk nekā 60 reizes minūtē,

• tu redzi īsu saliekšanās vai izstiepšanās spazmu sērijas, kā infantilo spazmu gadījumā (skat. zemāk).

3. līmenis — tuvāko dienu laikā zvani ģimenes ārstam, ja …

• ritmiskas raustīšanās sērijas ir tikai miegā un beidzas, tiklīdz mazulis pamostas (paņem līdzi video),

• izbīļa reflekss vai kustības vienā ķermeņa pusē izskatās citādi nekā otrā,

• tavs mazulis trīc, lai gan ir mierīgs, vai trīce pastiprinās,

• mazulim ieelpojot, dzirdi spiedzīgu skaņu, bet viņš labi ēd un viņam nav elpas trūkuma,

• viņš krāc gandrīz katru nakti, bez elpošanas pauzēm.

4. līmenis — pastāsti nākamajā profilaktiskajā apskatē pie ģimenes ārsta: viegla zoda trīcēšana raudot pēc otrā mēneša, izbīļa reflekss, kas pēc sestā mēneša vēl ir izteikts, gulēšana ar pusvirus acīm. Taču zvanīt drīksti jebkurā brīdī, arī „tikai” raustīšanās dēļ.

Kas notiek, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001? Tas strādā darbdienās no 17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Ģimenes ārsts pajautās, kas noticis, un ieteiks piemērotāko ceļu: padomu mājām vai braucienu uz slimnīcu. Sagatavo mazuļa vecumu nedēļās, notikumu gaitu, ilgumu un savu video. Tieši tam šis dienests ir domāts — arī trijos naktī un „12 sekunžu dēļ”. Zīdaiņiem līdz trim mēnešiem ar elpošanas pauzēm vai slimības pazīmēm tiešais ceļš uz bērnu neatliekamās palīdzības nodaļu bieži ir ātrāks.

Infantilās spazmas: retas, bet svarīgas. Tās dēvē arī par salāma krampjiem, jo galva un rokas saliecas uz priekšu kā sveicienā. Šī epilepsijas forma skar aptuveni vienu no 2000 bērniem un parasti sākas starp otro un divpadsmito dzīves mēnesi, visbiežāk četru līdz astoņu mēnešu vecumā.

• Kā tas izskatās: ķermenis pēkšņi sastingst, mugura izliecas atpakaļ vai galva, rokas un kājas strauji saliecas uz priekšu; dažreiz tikai acis apgriežas uz augšu vai vēders īsi saraujas.

• Kad: katra spazma ilgst dažas sekundes, bet tās nāk sērijās ik pēc 5 līdz 10 sekundēm, parasti drīz pēc pamošanās.

• Atšķirībā no izbīļa refleksa tās nāk bez izraisītāja, atkal un atkal viena pēc otras. Turpretī viena atsevišķa acu apgriešanās, iemiegot, ir daļa no aktīvā miega.

• Pievērs uzmanību arī tam, vai tavs mazulis mazāk smaida, mazāk meklē acu kontaktu vai aizmirst to, ko jau prata.

• Ko darīt: vēl tajā pašā dienā parādi mazuli ārstam, ar video — ārpus pieņemšanas laika brauc tieši uz bērnu slimnīcu, jo nepieciešama EEG. Jo agrāk sākta ārstēšana, jo labākas izredzes.

Vispirms: uzreiz aiziet pie mazuļa nekad nav nepareizi. Pirmajos dzīves mēnešos mazuli ar mierināšanu un tuvumu nevar izlutināt, un uz raudāšanu vislabāk reaģēt pēc iespējas drīz. Šī mazā pauze ir piedāvājums brīžiem, kad mazulis ar aizvērtām acīm rūc, smilkst vai raustās, — tā nav ļaušana izraudāties. Jo aktīvajā miegā, ņemot mazuli rokās, tu viņu bieži tikai pa īstam pamodini. Pauze ilgst no dažām sekundēm līdz minūtei vai divām:

1. 1

   Klausies. Rūciens, nopūta, īsa smilkstēšana — vai arī sākas īsta raudāšana?

2. 2

   Skaties. Acis ciet, plakstiņi raustās, mute kustas? Tad tavs mazulis ļoti iespējams ir aktīvajā miegā.

3. 3

   Dod viņam iespēju gulēt tālāk. Bieži pēc dažiem elpas vilcieniem viņš atkal nomierinās.

4. 4

   Ej pie viņa, tiklīdz raudāšana kļūst skaļāka, acis atveras vai redzi izsalkuma pazīmes.

Izsalkumu nenogaidi. Pediatru biedrības ieteikums naktī nereaģēt uzreiz uz katru pamošanos nāk no vecākiem paredzētas informācijas par miega problēmām un nenozīmē gaidīšanu, ja mazulis ir izsalcis; tieši pirmajās nedēļās izsalkumam ir priekšroka. Tas parasti parādās pirms raudāšanas: mazulis kļūst nemierīgs, zīž dūrīti, izdod murminošas skaņas, meklējot groza galvu. Ja kopš pēdējās ēdienreizes pagājis kāds laiks, tad ej pie viņa uzreiz — raudošam mazulim ir grūtāk paēst. Ja baro ar krūti, šaubu gadījumā pieliec pie krūts; zīdīšana pēc pieprasījuma ir vēlama gan dienā, gan naktī, un ilgstoša zīdīšana vakaros ir normāla. Intervālus skaita no vienas ēdienreizes sākuma līdz nākamās sākumam. Ja baro no pudelītes, vispirms skaties uz izsalkuma pazīmēm, nevis uz katru smilkstienu atbildi ar pienu.

Cik bieži mazuļi ēd? Pirmajās nedēļās ar krūti barotie mazuļi ēd vismaz 8 reizes 24 stundās, bieži vēl biežāk, pudelītes mazuļi nedaudz retāk — abi arī naktī. No 5. dzīves dienas vismaz sešas smagas, slapjas autiņbiksītes 24 stundās rāda, ka piena pietiek. Kamēr mazulis nav atguvis dzimšanas svaru, naktī viņam nevajadzētu palikt bez ēšanas ilgāk par apmēram 4 stundām; pēc tam, ja viņš labi attīstās, viņš drīkst gulēt garākus posmus.

Miegainu jaundzimušo pamodināt visvieglāk izdodas aktīvajā miegā, kad plakstiņi un mute jau kustas: izģērb līdz bodijam, nomaini autiņbiksītes, uzrunā, noliec āda pie ādas. Ja viņu tomēr gandrīz nevar piedabūt ēst, viņš izskatās dzeltenīgs vai no 5. dienas ir ievērojami mazāk slapju autiņbiksīšu: vēl tajā pašā dienā pie ģimenes ārsta.

2–3 mēnešu vecumā (apmēram 9.–13. nedēļā) lielākā daļa mazuļu kopā guļ aptuveni 14–17 stundas diennaktī. Ar krūti barotie mazuļi bieži ēd 5–9 reizes 24 stundās, pudelītes mazuļi apmēram 5–7 reizes. Garākais nepārtrauktais miega posms pirmajos piecos mēnešos vidēji ir nedaudz mazāks par sešām stundām, dažiem mazuļiem ievērojami īsāks. Izbīļa reflekss, periodiskā elpošana un raustīšanās aktīvajā miegā joprojām ir normāla parādība.

Tu uzmanīgi noliec aizmigušo mazuli — un rociņas izšaujas uz sāniem. Sajūta, ka krīt atpakaļ, izraisa izbīļa refleksu, un pirmajās minūtēs mazulis vēl ir vieglajā, aktīvajā miegā. Jaundzimušajiem mierīgais miegs bieži sākas tikai pēc apmēram 20 minūtēm. Apmēram no 12 nedēļām daudzi mazuļi iemieg uzreiz mierīgajā miegā, un tad nolikšana kļūst vieglāka.

Dziļā miega pazīmes, ko pamanīsi arī tumsā: elpošana ir vienmērīga, rokas brīvi atvērtas, mute vairs nekustas. Kā īkšķa likums, nevis medicīnisks tests: nedaudz pacel rociņu. Ja tā brīvi un smagi nokrīt atpakaļ, mazulis parasti guļ pietiekami dziļi.

Kā nolikt

1. 1

   Guļammaisu uzvelc jau pirms barošanas.

2. 2

   Pēc zīdīšanas pārtrauc piesūkšanos: maigi iebīdi mazo pirkstiņu mutes kaktiņā. Pudelītes mazuļiem pirms tam ļauj atraugāties.

3. 3

   Noliec mazuli lēnām un tuvu pie sava ķermeņa: vispirms dibentiņu un muguru, galvu pēdējo. Roku no galvas apakšas izvelc tikai tad, kad dibentiņš un mugura jau guļ uz matrača.

4. 4

   Atstāj roku vēl brīdi mierīgi uz vēdera vai krūtīm un tad lēnām to noņem.

Ja mazulis tomēr pamostas, iespējams, viņš vēl nebija gatavs. Paņem viņu atkal rokās, ļauj mierīgi iemigt un mēģini vēlreiz. Tā nav neveiksme, bet ikdiena ar mazuli.

Drošība pirmajā vietā. Ja tavs mazulis aizmidzis autokrēsliņā vai šūpuļkrēsliņā, pēc iespējas drīz noliec viņu uz muguras uz līdzenas virsmas — arī tad, ja viņš no tā pamostas.

Un ietīšana? Veselības iestādes neiesaka mazuli gulēšanai cieši ietīt; droša izvēle ir piemērota izmēra guļammaiss. Ja jau lieto ietīšanas maisu, tad tikai guļot uz muguras, ar brīvām gūžām un kājām, ar divu līdz trīs pirkstu atstarpi pie krūtīm, ne pārāk silti un bez papildu svara. Tiklīdz mazulis mēģina apgriezties — bieži ap otro mēnesi —, pārej uz guļammaisu ar brīvām rokām.

Ja tavs mazulis grozās, spārdās un acis atkal un atkal atveras, vērts ātri pārbaudīt:

• Izsalkums: meklējošas kustības, dūrītes zīšana? Tad pieliec pie krūts vai piedāvā pudelīti.

• Par siltu: pataustī sprandu. Ja tas ir sasvīdis, novelc vienu apģērba kārtu vai izmanto plānāku guļammaisu. Vēsas rokas vien nenozīmē, ka mazulim ir auksti.

• Pilnas autiņbiksītes: ātri pārbaudi un nomaini pustumsā, bez liekas sarunāšanās.

• Aizlikts deguns: šņāc un slikti ēd? Sāls šķīduma pilieni, kā aprakstīts iepriekš.

• Spiešanās ar sarkanu galvu: bieži tā ir zīdaiņu dishēzija — rūcošais mazulis.

• Vakarā pārkairināts: daudz ciemiņu, skaļa diena? Tad palīdz mierīga, aptumšota telpa un ķermeņa kontakts.

• Slims: ja mazulis šķiet karsts, ēd sliktāk vai ir gurdens, izmēri temperatūru taisnajā zarnā — zīdaiņiem tā ir precīzākā metode, termometru ievada tikai 1, maksimāli 2 cm dziļi. No 38,0 °C mazulim, kas jaunāks par trim mēnešiem: vēl šodien pie ārsta.

Vai tas ir attīstības lēciens? Daudzi vecāki nemierīgās naktis skaidro ar attīstības lēcieniem noteiktās nedēļās. Šādu kalendāru pamatā ir ļoti neliels novērojumu pētījums ar 15 mātes un bērna pāriem; ka tie attiecas uz visiem mazuļiem, nav pierādīts. Noderīgāk par plānu ir paskatīties uz savu mazuli: kas ir mainījies, vai viņš labi ēd, vai izskatās vesels?

3–4 mēnešu vecumā, tas ir, apmēram 13.–17. nedēļā, miegs kļūst pieaugušāks. Apmēram trīs mēnešu vecumā tavs mazulis pamazām sāk iziet tās pašas miega stadijas kā pieaugušie, un daudzi mazuļi sāk savienot miega ciklus. Apmēram no trim mēnešiem mazulis raustās arī mierīgajā miegā — tā ir pazīme, ka viņa smadzenes turpina veidot savienojumus, nevis iemesls bažām.

Daži vecāki šīs pārmaiņas piedzīvo kā pēkšņi nemierīgākas naktis, ko bieži dēvē par „4 mēnešu miega regresu”. Taču pētījumi šajā vecumā nekonstatē vispārēju pasliktināšanos; vidēji miega posmi starp pirmo un ceturto mēnesi pat kļūst garāki. Ja jums iet kā pa celmiem, parasti aiz tā ir nobriešana, nevis atpakaļattīstība.

Mazulis, kas tev blakus guļ tik skaļi, rūc un raustās, dzīvo un aug — un tomēr atņem tev miegu. Palīdz dažas lietas:

• Ja naktīs esi ar mazuli vienatnē: novieto gultiņu tā, lai no spilvena vari tajā ieskatīties, un blāvu naktslampiņu rokas stiepiena attālumā — tā elpošanu un lūpu krāsu vari pārbaudīt guļus. Dienā guli, kad guļ mazulis, un, ja iespējams, uz dažām stundām pasauc kādu palīgā.

• Sadaliet naktis, ja esat divatā: tas, kurš dežurē, atnes mazuli zīdīšanai, nomaina autiņbiksītes, ļauj atraugāties un noliek atpakaļ; otrs tiešām guļ. Ja baro ar krūti, pirmajās nedēļās neaizstāj nevienu nakts zīdīšanu ar pudelīti, ja neatslauc, — citādi piena daudzums var samazināties.

• Pieraksti un filmē, nevis grauzies: laiku, ilgumu un redzēto uz papīra vai kā piezīmi lietotnē, piemēram, Moonsleep, un klāt video. Ar to ārsts var iesākt vairāk nekā ar atmiņām no trijiem naktī.

• Kam vari jautāt: dienā ģimenes ārstam, arī ar maziem jautājumiem; vakaros, naktī un nedēļas nogalēs — Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001; ārkārtas situācijā zvani 113 (vai 112) vai dodies uz bērnu neatliekamās palīdzības nodaļu; zīdīšanas jautājumos — zīdīšanas konsultantei.

• Par sevi: ja naktī viss kļūst par daudz, zvani krīzes tālrunim 116123 — tas strādā visu diennakti un bez maksas; arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 visu diennakti palīdz vecākiem.

• Kad esi uz robežas: noliec mazuli droši uz muguras viņa gultiņā, uz brīdi izej no istabas, dziļi ieelpo, piezvani kādam. Nekad nekrati mazuli — jau dažas sekundes var izraisīt smagas smadzeņu traumas.

• Ja bailes nepāriet un tev pastāvīgi jākontrolē elpošana, pat ja mazulis ir vesels, runā par to ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu. Trauksme un depresija pēc dzemdībām ir ārstējamas.

Un, kad naktī guli nomodā un klausies savā mazulī, atceries: gan raustīšanās, gan rūkšana pilda savu uzdevumu. Tavs mazulis aug, mācās un sakārto sevi, arī miegā. Tev nav jāiejaucas katru minūti. Pietiek, ka esi blakus, kad viņam tevi patiešām vajag.